Sarunvārdnīca

lv Restorānā 2   »   sv På restaurangen 2

30 [trīsdesmit]

Restorānā 2

Restorānā 2

30 [trettio]

På restaurangen 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Apelsīnu sulu, lūdzu. En-ä--elj-i-e, t--k. E- ä---------- t---- E- ä-p-l-u-c-, t-c-. -------------------- En äppeljuice, tack. 0
Limonādi, lūdzu. En le---a--/---sk,--ac-. E- l------ / l---- t---- E- l-m-n-d / l-s-, t-c-. ------------------------ En lemonad / läsk, tack. 0
Tomātu sulu, lūdzu. En--om-t--i-e, t--k. E- t---------- t---- E- t-m-t-u-c-, t-c-. -------------------- En tomatjuice, tack. 0
Es labprāt vēlētos glāzi sarkanvīna. J-- -ku-l- --lj- h- ett gla--rött v-n. J-- s----- v---- h- e-- g--- r--- v--- J-g s-u-l- v-l-a h- e-t g-a- r-t- v-n- -------------------------------------- Jag skulle vilja ha ett glas rött vin. 0
Es labprāt vēlētos glāzi baltvīna. Jag-skulle-----a--a -tt -l-- vitt v--. J-- s----- v---- h- e-- g--- v--- v--- J-g s-u-l- v-l-a h- e-t g-a- v-t- v-n- -------------------------------------- Jag skulle vilja ha ett glas vitt vin. 0
Es labprāt vēlētos pudeli dzirkstošā vīna. Ja- -ku-l- -i----ha ----la-k---o-sse--n-----n. J-- s----- v---- h- e- f----- m---------- v--- J-g s-u-l- v-l-a h- e- f-a-k- m-u-s-r-n-e v-n- ---------------------------------------------- Jag skulle vilja ha en flaska mousserande vin. 0
Vai tev garšo zivis? Ty--e- d--o- ---k? T----- d- o- f---- T-c-e- d- o- f-s-? ------------------ Tycker du om fisk? 0
Vai tev garšo liellopu gaļa? T-ck-r ------nö-kö-t? T----- d- o- n------- T-c-e- d- o- n-t-ö-t- --------------------- Tycker du om nötkött? 0
Vai tev garšo cūkgaļa? Ty-ker d--om---------? T----- d- o- g-------- T-c-e- d- o- g-i-k-t-? ---------------------- Tycker du om griskött? 0
Es vēlos kaut ko bez gaļas. Jag-s----- ----a-ha ----t-ut-- -ö--. J-- s----- v---- h- n---- u--- k---- J-g s-u-l- v-l-a h- n-g-t u-a- k-t-. ------------------------------------ Jag skulle vilja ha något utan kött. 0
Es vēlos dārzeņu plati. Ja--sku--- --l-a ha-e- ----s---ta-lr-k. J-- s----- v---- h- e- g--------------- J-g s-u-l- v-l-a h- e- g-ö-s-k-t-l-r-k- --------------------------------------- Jag skulle vilja ha en grönsakstallrik. 0
Es vēlos kaut ko, uz ko nebūtu ilgi jāgaida. J-g -k---- ---ja h- -å-ot --- -nte ta---å-- tid. J-- s----- v---- h- n---- s-- i--- t-- l--- t--- J-g s-u-l- v-l-a h- n-g-t s-m i-t- t-r l-n- t-d- ------------------------------------------------ Jag skulle vilja ha något som inte tar lång tid. 0
Vai Jūs to vēlaties ar rīsiem? Vi-l-ni-h- --s -il--d-t? V--- n- h- r-- t--- d--- V-l- n- h- r-s t-l- d-t- ------------------------ Vill ni ha ris till det? 0
Vai Jūs to vēlaties ar nūdelēm? V----ni--a-nu-l---t-ll de-? V--- n- h- n----- t--- d--- V-l- n- h- n-d-a- t-l- d-t- --------------------------- Vill ni ha nudlar till det? 0
Vai Jūs to vēlaties ar kartupeļiem? V-l- -i -a--o-at---t-ll----? V--- n- h- p------ t--- d--- V-l- n- h- p-t-t-s t-l- d-t- ---------------------------- Vill ni ha potatis till det? 0
Tas man negaršo. De- -är tyck-- j-- in-e o-. D-- d-- t----- j-- i--- o-- D-t d-r t-c-e- j-g i-t- o-. --------------------------- Det där tycker jag inte om. 0
Ēdiens ir auksts. Ma--- -- -a--. M---- ä- k---- M-t-n ä- k-l-. -------------- Maten är kall. 0
To es nepasūtīju. D-t -är h-r---g----e------llt. D-- d-- h-- j-- i--- b-------- D-t d-r h-r j-g i-t- b-s-ä-l-. ------------------------------ Det där har jag inte beställt. 0

Valoda un reklāma

Reklāma ir specifisks saziņas veids. Ta vēlas izveidot kontaktu starp ražotāju un patērētāju. Kā katram komunikācijas veidam, tāpat arī reklāmai ir gara vēsture. Politiķus un tavernas reklamēja jau senajos laikos. Reklāmas valoda izmanto īpašus retorikas elementus. Jo tai ir mērķis, tā ir plānota komunikācija. Mums kā patērētājiem ir jāpievērš uzmanība; mūsu interesi ir jāpamodina. Pirmkārt, mums jābūt ieinteresētiem produktā un jānopērk tas. Ta rezultātā reklāmas valoda ir ļoti vienkārša. Tiek izmantoti tikai daži vārdi un vienkārši saukļi. Šādā veidā mūsu atmiņa var labi saglabāt saturu. Noteiktas šķiras vārdi tiek izmantoti, kā piemēram, īpašības vārdi un vispārākā pakāpe. Tie apraksta produktu kā īpaši izdevīgu. Tādēļ reklāmas valoda bieži vien ir ļoti pozitīva. Interesanti ir tas, ka kultūra vienmēr ietekmē reklāmas valodu. Reklāmu valoda pastāsta mums daudz par sabiedrību. Jēdziens ‘skaistums’ un ‘jaunība’ dominē vairākās valstīs. Kā arī - ‘nākotne’ un ‘drošība’ parādas nereti. Īpaši reitumu sabiedrībā izmanto angļu valodu. Angļu valoda tiek uzskatīta kā mūsdienīga un starptautiska valoda. Šāda iemesla dēļ, tā darbojas labi ar tehniskiem produktiem. Baudai un kaislībām izmantoti romāņu valodas elementi. Tos bieži izmanto ēdiena vai kosmētikas reklamēšanai. Tie, kuri izmanto dialektu, vēlas uzsvērt ģimenes un tradīciju vērtības. Produktu vārdi bieži vien ir jaunvārdus vai no jauna radītus vārdus. Tiem parasti nav nozīmes, tikai ir jauks skanējums. Bet dažiem no šiem nosaukumiem izdodas izveidot karjeru. Pat putekļusūcēja nosaukums kļuvis par darbīvas vārdu - to hoover !