Sarunvārdnīca

lv Pie ārsta   »   fi Lääkärillä

57 [piecdesmit sepiņi]

Pie ārsta

Pie ārsta

57 [viisikymmentäseitsemän]

Lääkärillä

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Man ir pieraksts pie ārsta. Minu--a --------l-äk-r--l-. M------ o- a--- l---------- M-n-l-a o- a-k- l-ä-ä-i-l-. --------------------------- Minulla on aika lääkärille. 0
Man ir pieraksts uz desmitiem. Aika-i o- -y----e-tä. A----- o- k---------- A-k-n- o- k-m-e-e-t-. --------------------- Aikani on kymmeneltä. 0
Kā Jūs sauc? Mik---- ---e--e? M--- o- n------- M-k- o- n-m-n-e- ---------------- Mikä on nimenne? 0
Lūdzu, gaidiet uzgaidāmajā telpā! Käy--ä ist-m-a---dotu-huon------. K----- i------- o---------------- K-y-ä- i-t-m-a- o-o-u-h-o-e-s-e-. --------------------------------- Käykää istumaan odotushuoneeseen. 0
Ārsts tūlīt nāks. Lä--äri---l-- k---a. L------ t---- k----- L-ä-ä-i t-l-e k-h-a- -------------------- Lääkäri tulee kohta. 0
Kur Jūs esat apdrošināta? Mi-sä-o--tte v----t-t-u? M---- o----- v---------- M-s-ä o-e-t- v-k-u-e-t-? ------------------------ Missä olette vakuutettu? 0
Ko es varu darīt Jūsu labā? M---n v-i---alv--la -e-t-? M---- v--- p------- t----- M-t-n v-i- p-l-e-l- t-i-ä- -------------------------- Miten voin palvella teitä? 0
Vai Jums ir sāpes? O--o------ä-k-puja? O--- t----- k------ O-k- t-i-l- k-p-j-? ------------------- Onko teillä kipuja? 0
Kur sāp? M-h-- t-itä--oske-? M---- t---- k------ M-h-n t-i-ä k-s-e-? ------------------- Mihin teitä koskee? 0
Man vienmēr sāp mugura. Min-ll- -n-ain----lk-k--u--. M------ o- a--- s----------- M-n-l-a o- a-n- s-l-ä-i-u-a- ---------------------------- Minulla on aina selkäkipuja. 0
Man bieži sāp galva. Mi-ull- o---sei- -ää--ärk--. M------ o- u---- p---------- M-n-l-a o- u-e-n p-ä-s-r-y-. ---------------------------- Minulla on usein päänsärkyä. 0
Man dažreiz sāp vēders. M---l-a--- j-s-----a---k--uj-. M------ o- j----- v----------- M-n-l-a o- j-s-u- v-t-a-i-u-a- ------------------------------ Minulla on joskus vatsakipuja. 0
Lūdzu, atģērbieties līdz viduklim! R----k----lä--rt----ne-pal--a-si. R------- y------------ p--------- R-i-u-a- y-ä-a-t-l-n-e p-l-a-k-i- --------------------------------- Riisukaa ylävartalonne paljaaksi. 0
Lūdzu, atgulieties uz dīvāna! M--kä-----aam--n-p-a-i-l-. M----- m-------- p-------- M-n-ä- m-k-a-a-n p-a-i-l-. -------------------------- Menkää makaamaan paarille. 0
Asinsspiediens ir kārtībā. V-re--a--- o- --n--ssa. V--------- o- k-------- V-r-n-a-n- o- k-n-o-s-. ----------------------- Verenpaine on kunnossa. 0
Es jums iešpricēšu. A-na--t-i--- -uis-un. A---- t----- r------- A-n-n t-i-l- r-i-k-n- --------------------- Annan teille ruiskun. 0
Es Jums iedošu tabletes. A--a---e-l-e --ble--e--. A---- t----- t---------- A-n-n t-i-l- t-b-e-t-j-. ------------------------ Annan teille tabletteja. 0
Es Jums izrakstīšu recepti. A--an -eille -------n----eekki---arte-. A---- t----- r------- a-------- v------ A-n-n t-i-l- r-s-p-i- a-t-e-k-a v-r-e-. --------------------------------------- Annan teille reseptin apteekkia varten. 0

Īsi vārdi, gari vārdi

Vārda garums ir atkarīgs no informatīvā satura. To ir uzrādījui pētniecība Amerikā. Pētnieki novērtēja vārdus no desmit eiropiešu valodām. Tas tika paveikts ar datora palīdzību. Datora programma analizēja vairākus vārdus. Šajā procesā, tika izmantota formula, kas aprēķināja informatīvo saturu. Rezultāti bija skaidri. Jo īsāks vārds, jo mazāk informācijas tas nodod. Interesanti, ka mēs izmantojam biežāk īsos vārdu nekā garos. Tā iemesls, iespējams, ir runas efektivitāte. Runājot, mēs koncentrējamies uz nozīmīgākajām lietām. Tādēļ vārdiem, kuriem nav daudz informācijas, jābūt īsiem. Tā nodrošinot, ka mēs nepatērējam daudz laika nesvarīgām lietām. Garuma un satura korelācijai ir vēl viena priekšrocība. Tas nodrošina, ka informatīvais saturs vienmēr paliek viens un tas pats. Tas nozīmē, ka mēs noteiktā laika posmā pasakam tikpat daudz. Piemēram, mēs varam izmantot pāris garus vārdus. Bet mēs varam izmantot arī vairākus īsus vārdus. Nav nozīmes, ko mēs izlemjam: informatīvais saturs paliek tas pats. Rezultātā, mūsu valodai ir konsekvents ritms. Tad klausītājiem ir vieglāk izsekot mūs. Ja informācijas daudzums vienmēr būtu atšķirīgs, būtu grūti. Klausītājiem nebūtu iespējams labi pierast pie mūsu runas. Tā izpratne arī būtu padarīta sarežģīta. Tam, kurš vēlas būt saprasts, ieteicams izmantot īsus vārdus. Jo īsos vārdus var saprast labāk kā garos. Tādēļ strādā princips: Keep It Short and Simple! Īsumā: KISS!