Sarunvārdnīca

lv Apstākļa vārdi   »   sl Adverbi (prislovi)

100 [simts]

Apstākļa vārdi

Apstākļa vārdi

100 [sto]

Adverbi (prislovi)

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
jau reiz – vēl nekad že e-k--- (ž---da-- ---e -i-o-i ž- e----- (-- k---- – š- n----- ž- e-k-a- (-e k-a-) – š- n-k-l- ------------------------------- že enkrat (že kdaj) – še nikoli 0
Vai Jūs jau kādreiz esat bijis Berlīnē? A-- --e----bi-- --a--v----li--? A-- s-- ž- b--- k--- v B------- A-i s-e ž- b-l- k-a- v B-r-i-u- ------------------------------- Ali ste že bili kdaj v Berlinu? 0
Nē, vēl nekad. N-, š--niko-i. N-- š- n------ N-, š- n-k-l-. -------------- Ne, še nikoli. 0
kāds – neviens n---o-–--i-če n---- – n---- n-k-o – n-h-e ------------- nekdo – nihče 0
Vai Jūs te kādu pazīstat? Poz-ate------ k--a? P------ t---- k---- P-z-a-e t-k-j k-g-? ------------------- Poznate tukaj koga? 0
Nē, es te nevienu nepazīstu. Ne---uk-- ne --z--m--i-o--r. N-- t---- n- p----- n------- N-, t-k-j n- p-z-a- n-k-g-r- ---------------------------- Ne, tukaj ne poznam nikogar. 0
vēl – vairs ne še-- ni- -eč š- – n-- v-- š- – n-č v-č ------------ še – nič več 0
Vai Jūs te vēl ilgi paliksiet? A-i-os--jate--e -o-g- -u? A-- o------- š- d---- t-- A-i o-t-j-t- š- d-l-o t-? ------------------------- Ali ostajate še dolgo tu? 0
Nē, es te vairs ilgi nepalikšu. N-,--- --t--e- -e- d-lg- tu. N-- n- o------ v-- d---- t-- N-, n- o-t-n-m v-č d-l-o t-. ---------------------------- Ne, ne ostanem več dolgo tu. 0
vēl kaut ko – neko vairs še-(-e-kaj---n-č--eč š- (------ – n-- v-- š- (-e-k-j – n-č v-č -------------------- še (ne)kaj – nič več 0
Vai jūs vēlaties vēl kaut ko dzert? B---a-i-š- k----op--i? B- r--- š- k-- p------ B- r-d- š- k-j p-p-l-? ---------------------- Bi radi še kaj popili? 0
Nē, es vairs neko nevēlos. N-, -e želim n-----č. N-- n- ž---- n-- v--- N-, n- ž-l-m n-č v-č- --------------------- Ne, ne želim nič več. 0
jau kaut ko – vēl neko že--n-)kaj-- ---n-č ž- (------ – š- n-- ž- (-e-k-j – š- n-č ------------------- že (ne)kaj – še nič 0
Vai Jūs jau kaut ko esat ēdis? Ali --e -e k-- p-j--l-? A-- s-- ž- k-- p------- A-i s-e ž- k-j p-j-d-i- ----------------------- Ali ste že kaj pojedli? 0
Nē, es vēl neko neesmu ēdis. N---n----e ni-em -ojed-----o-ed-a). N-- n-- š- n---- p------ (--------- N-, n-č š- n-s-m p-j-d-l (-o-e-l-)- ----------------------------------- Ne, nič še nisem pojedel (pojedla). 0
vēl kāds – vairs neviens š- ---)--o-–-n--č--več š- (------ – n---- v-- š- (-e-k-o – n-h-e v-č ---------------------- še (ne)kdo – nihče več 0
Vai vēl kāds vēlas kafiju? B- -------rad--a--? B- š- k-- r-- k---- B- š- k-o r-d k-v-? ------------------- Bi še kdo rad kavo? 0
Nē, vairs neviens. Ne---ihče-v--. N-- n---- v--- N-, n-h-e v-č- -------------- Ne, nihče več. 0

Arābu valoda

Viena no pasaulē svarīgakajām valodām ir arābu valoda. Vairāk nekā 300 miljoni iedīvotāju runā arābu valodā. Tie apdzīvo vairāk kā 20 dažādas valstis. Arābu valoda pieder pie Afroaziātu valodas grupas. Arābu valoda izveidojās vairākus gadu tūkstošus atpakaļ. Iesākumā arābu valoda tika izmantota Arābijas pussalā. No turienes tā ir izplatījusies tālāk. Arābu sarunvaloda ļoti atšķiras no literārās valodas. Pastāv arī dažādi arābu valodas dialekti. Var teikt, ka katrā reģionā runā savādāk. Dažādos dialektos runājošie bieži vien nesaprot viens otru. Kā rezultātā filmas no arābu valstīm tiek dublētas. Tikai tādā veidā tās var tik saprastas visā valodas teritārijā. Mūsdienās klasisko arābu valodu neizmanto gandrīz vispār. To var atrast tikai pierakstītā veidā. Klasisko ārābu literāro valodu izmanto grāmatās un laikrakstos. Mūsdienās arābu valodā nepastāv profesionālismi. Tādēļ tehniskā terminoloģija bieži vien tiek aizgūta no citām valodām. Šajā teritorijā pārsvars ir angļu un franču valodām. Pēdējos gados interese par arābu valodu ir pieaugusi. Vairāk un vairāk cilvēku vēlas apgūt arābu valodu. Arābu valodas kursi tiek piedāvāti katrā universitātē un vairākās skolās. Vairāki cilvēki uzskata, ka arābu rakstība ir īpaši aizraujoša. To pieraksta no labās puses uz kreiso. Arābu valodas izruna un gramatika nav tik vienkārša. Šajā valodā ir daudz skaņu un likumu, kurus nesastaps citās valodās. To apgūstot, cilvēkam vajadzētu sekot noteiktai kārtībai. Vispirms izrunu, tad gramatiku, un tad - rakstību…