Sarunvārdnīca

Apstākļa vārdi   »   Przysłówki

100 [simts]

Apstākļa vārdi

Apstākļa vārdi

100 [sto]

+

Przysłówki

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu poļu Spēlēt Vairāk
jau reiz – vēl nekad ju- r-- – j------ n---y już raz – jeszcze nigdy 0 +
Vai Jūs jau kādreiz esat bijis Berlīnē? By- p-- / B--- p--- j-- r-- w B-------? Był pan / Była pani już raz w Berlinie? 0 +
Nē, vēl nekad. Ni-- j------ n----. Nie, jeszcze nigdy. 0 +
     
kāds – neviens kt-- – n--t ktoś – nikt 0 +
Vai Jūs te kādu pazīstat? Zn- p-- / p--- t- k----? Zna pan / pani tu kogoś? 0 +
Nē, es te nevienu nepazīstu. Ni-- n-- z--- t- n-----. Nie, nie znam tu nikogo. 0 +
     
vēl – vairs ne je----- – j-- n-e jeszcze – już nie 0 +
Vai Jūs te vēl ilgi paliksiet? Zo------ p-- / p--- t- j------ d----? Zostanie pan / pani tu jeszcze długo? 0 +
Nē, es te vairs ilgi nepalikšu. Ni-- n-- z------ t- d----. Nie, nie zostanę tu długo. 0 +
     
vēl kaut ko – neko vairs je----- c-- – n-- w----j jeszcze coś – nic więcej 0 +
Vai jūs vēlaties vēl kaut ko dzert? Ch------ p-- / C-------- p--- s-- j------ c----- n----? Chciałby pan / Chciałaby pani się jeszcze czegoś napić? 0 +
Nē, es vairs neko nevēlos. Ni-- j-- n-- w----- n-- c---. Nie, już nic więcej nie chcę. 0 +
     
jau kaut ko – vēl neko ju- c-- – j------ n-c już coś – jeszcze nic 0 +
Vai Jūs jau kaut ko esat ēdis? Cz- j-- p-- c-- z---- / p--- j-- z-----? Czy już pan coś zjadł / pani już zjadła? 0 +
Nē, es vēl neko neesmu ēdis. Ni-- n-- z------ / z------ j------ n------. Nie, nie zjadłem / zjadłem jeszcze niczego. 0 +
     
vēl kāds – vairs neviens je----- k--- – n--- w----j jeszcze ktoś – nikt więcej 0 +
Vai vēl kāds vēlas kafiju? Ch------ k--- j------ k---? Chciałby ktoś jeszcze kawę? 0 +
Nē, vairs neviens. Ni-- j-- n---. Nie, już nikt. 0 +
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Arābu valoda

Viena no pasaulē svarīgakajām valodām ir arābu valoda. Vairāk nekā 300 miljoni iedīvotāju runā arābu valodā. Tie apdzīvo vairāk kā 20 dažādas valstis. Arābu valoda pieder pie Afroaziātu valodas grupas. Arābu valoda izveidojās vairākus gadu tūkstošus atpakaļ. Iesākumā arābu valoda tika izmantota Arābijas pussalā. No turienes tā ir izplatījusies tālāk. Arābu sarunvaloda ļoti atšķiras no literārās valodas. Pastāv arī dažādi arābu valodas dialekti. Var teikt, ka katrā reģionā runā savādāk. Dažādos dialektos runājošie bieži vien nesaprot viens otru. Kā rezultātā filmas no arābu valstīm tiek dublētas. Tikai tādā veidā tās var tik saprastas visā valodas teritārijā. Mūsdienās klasisko arābu valodu neizmanto gandrīz vispār. To var atrast tikai pierakstītā veidā. Klasisko ārābu literāro valodu izmanto grāmatās un laikrakstos. Mūsdienās arābu valodā nepastāv profesionālismi. Tādēļ tehniskā terminoloģija bieži vien tiek aizgūta no citām valodām. Šajā teritorijā pārsvars ir angļu un franču valodām. Pēdējos gados interese par arābu valodu ir pieaugusi. Vairāk un vairāk cilvēku vēlas apgūt arābu valodu. Arābu valodas kursi tiek piedāvāti katrā universitātē un vairākās skolās. Vairāki cilvēki uzskata, ka arābu rakstība ir īpaši aizraujoša. To pieraksta no labās puses uz kreiso. Arābu valodas izruna un gramatika nav tik vienkārša. Šajā valodā ir daudz skaņu un likumu, kurus nesastaps citās valodās. To apgūstot, cilvēkam vajadzētu sekot noteiktai kārtībai. Vispirms izrunu, tad gramatiku, un tad - rakstību…