Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   sl Dnevi tedna

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [devet]

Dnevi tedna

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena ponede-jek p--------- p-n-d-l-e- ---------- ponedeljek 0
otrdiena t--ek t---- t-r-k ----- torek 0
trešdiena s-e-a s---- s-e-a ----- sreda 0
ceturtdiena č-tr-ek č------ č-t-t-k ------- četrtek 0
piektdiena p--ek p---- p-t-k ----- petek 0
sestdiena so---a s----- s-b-t- ------ sobota 0
svētdiena ned-l-a n------ n-d-l-a ------- nedelja 0
nedēļa t-d-n t---- t-d-n ----- teden 0
no pirmdienas līdz svētdienai o----ne-e-j-- d--ned-lje o- p--------- d- n------ o- p-n-d-l-k- d- n-d-l-e ------------------------ od ponedeljka do nedelje 0
Pirmā diena ir pirmdiena. Pr-i d-- -e --n-delj-k. P--- d-- j- p---------- P-v- d-n j- p-n-d-l-e-. ----------------------- Prvi dan je ponedeljek. 0
Otrā diena ir otrdiena. Dr-gi-d-n j-----e-. D---- d-- j- t----- D-u-i d-n j- t-r-k- ------------------- Drugi dan je torek. 0
Trešā diena ir trešdiena. Tr--j---an j---r---. T----- d-- j- s----- T-e-j- d-n j- s-e-a- -------------------- Tretji dan je sreda. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Čet-t--d---j- --t-te-. Č----- d-- j- č------- Č-t-t- d-n j- č-t-t-k- ---------------------- Četrti dan je četrtek. 0
Piektā diena ir piektdiena. Pet---a- -- ---ek. P--- d-- j- p----- P-t- d-n j- p-t-k- ------------------ Peti dan je petek. 0
Sestā diena ir sestdiena. Šest- d-n j---obot-. Š---- d-- j- s------ Š-s-i d-n j- s-b-t-. -------------------- Šesti dan je sobota. 0
Septītā diena ir svētdiena. S-d-i--an-je--e-e--a. S---- d-- j- n------- S-d-i d-n j- n-d-l-a- --------------------- Sedmi dan je nedelja. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. T-d-n -m- --d---d--. T---- i-- s---- d--- T-d-n i-a s-d-m d-i- -------------------- Teden ima sedem dni. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Dela-o -a----et-d-i. D----- s--- p-- d--- D-l-m- s-m- p-t d-i- -------------------- Delamo samo pet dni. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!