Sarunvārdnīca

lv Iepirkšanās   »   sl Nakupovanje

54 [piecdesmit četri]

Iepirkšanās

Iepirkšanās

54 [štiriinpetdeset]

Nakupovanje

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Es vēlos nopirkt dāvanu. R-d(a- b--k-pil-a) -a-il-. R----- b- k------- d------ R-d-a- b- k-p-l-a- d-r-l-. -------------------------- Rad(a) bi kupil(a) darilo. 0
Bet neko pārāk dārgu. V----r ne--re--ago. V----- n- p-------- V-n-a- n- p-e-r-g-. ------------------- Vendar ne predrago. 0
Varbūt rokassomiņu? M-rda torb--o? M---- t------- M-r-a t-r-i-o- -------------- Morda torbico? 0
Kādā krāsā? V -a-šni-ba-v- jo želi--? V k----- b---- j- ž------ V k-k-n- b-r-i j- ž-l-t-? ------------------------- V kakšni barvi jo želite? 0
Melnu, brūnu vai baltu? V č---,-r---i al--be--? V č---- r---- a-- b---- V č-n-, r-a-i a-i b-l-? ----------------------- V črni, rjavi ali beli? 0
Lielu vai mazu? V---ko --i---j-n-? V----- a-- m------ V-l-k- a-i m-j-n-? ------------------ Veliko ali majhno? 0
Vai es varētu apskatīt šo? S----h-- t-l---o-le---? S- l---- t--- p-------- S- l-h-o t-l- p-g-e-a-? ----------------------- Si lahko tole pogledam? 0
Vai tā ir no ādas? J- -a-- -z-u---a? J- t--- i- u----- J- t-l- i- u-n-a- ----------------- Je tale iz usnja? 0
Vai tā ir no mākslīgās ādas? A-- -----e-ne sno-i? A-- i- u----- s----- A-i i- u-e-n- s-o-i- -------------------- Ali iz umetne snovi? 0
No ādas, protams. S--e-- -e ----s--a. S----- j- i- u----- S-v-d- j- i- u-n-a- ------------------- Seveda je iz usnja. 0
Tā ir īpaši laba kvalitāte. J- -e-------e -akov-s--. J- z--- d---- k--------- J- z-l- d-b-e k-k-v-s-i- ------------------------ Je zelo dobre kakovosti. 0
Un rokassomiņa ir tiešām lēta. I---- to---c--je--e---čno-ze-- p-c-ni. I- t- t------ j- r------- z--- p------ I- t- t-r-i-a j- r-s-i-n- z-l- p-c-n-. -------------------------------------- In ta torbica je resnično zelo poceni. 0
Tā man patīk. V--č----je. V--- m- j-- V-e- m- j-. ----------- Všeč mi je. 0
To es ņemšu. V-am-m -o. V----- j-- V-a-e- j-. ---------- Vzamem jo. 0
Vai es to varēšu arī apmainīt? J--l---o--as-ej---ogo-- --menj-m? J- l---- k------ m----- z-------- J- l-h-o k-s-e-e m-g-č- z-m-n-a-? --------------------------------- Jo lahko kasneje mogoče zamenjam? 0
Pats par sevi saprotams. S-v---. S------ S-v-d-. ------- Seveda. 0
Mēs to iesaiņosim kā dāvanu. Jo-bo-- zapakir-l- k-- d-ri--. J- b--- z--------- k-- d------ J- b-m- z-p-k-r-l- k-t d-r-l-. ------------------------------ Jo bomo zapakirali kot darilo. 0
Tur pāri tajā pusē ir kase. T-- j- ---g--na. T-- j- b-------- T-m j- b-a-a-n-. ---------------- Tam je blagajna. 0

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility . Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…