Sarunvārdnīca

lv Saikļi 3   »   sl Vezniki 3

96 [deviņdesmit seši]

Saikļi 3

Saikļi 3

96 [šestindevetdeset]

Vezniki 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Es ceļos, līdzko zvana modinātājs. Vst-n--, --ž--o---zvon--bu-ilka. V------- b-- k- z------ b------- V-t-n-m- b-ž k- z-z-o-i b-d-l-a- -------------------------------- Vstanem, brž ko zazvoni budilka. 0
Es jūtos nogurusi, līdzko man jāsāk mācīties. P-s-a--m u-r-j-n, --- -o--e -o-am z----- u----. P------- u------- b-- k- s- m---- z----- u----- P-s-a-e- u-r-j-n- b-ž k- s- m-r-m z-č-t- u-i-i- ----------------------------------------------- Postanem utrujen, brž ko se moram začeti učiti. 0
Es pārtraukšu strādāt, līdzko man būs 60. Prene-al b-m---l-ti,---ž-ko--o-oln---60--et. P------- b-- d------ b-- k- d------- 6- l--- P-e-e-a- b-m d-l-t-, b-ž k- d-p-l-i- 6- l-t- -------------------------------------------- Prenehal bom delati, brž ko dopolnim 60 let. 0
Kad Jūs piezvanīsiet? K-aj p-kl-č---? K--- p--------- K-a- p-k-i-e-e- --------------- Kdaj pokličete? 0
Līdzko man būs acumirklis laika. Tak-- -o b-- --e---renu-ek -r-st-g-----a. T---- k- b-- i--- t------- p------- č---- T-k-j k- b-m i-e- t-e-u-e- p-o-t-g- č-s-. ----------------------------------------- Takoj ko bom imel trenutek prostega časa. 0
Viņš piezvanīs, līdzko viņam būs nedaudz laika. Po-l--e- tak----o bo i-el--ekaj p-os---a č-s-. P------- t---- k- b- i--- n---- p------- č---- P-k-i-e- t-k-j k- b- i-e- n-k-j p-o-t-g- č-s-. ---------------------------------------------- Pokliče, takoj ko bo imel nekaj prostega časa. 0
Cik ilgi Jūs strādāsiet? Ka-- -ol-o-bo--- del-l-? K--- d---- b---- d------ K-k- d-l-o b-s-e d-l-l-? ------------------------ Kako dolgo boste delali? 0
Es strādāšu, kamēr varēšu. Dela-(a)-bom- d-k--r b-m -og-l--m-g-a-. D------- b--- d----- b-- m---- (------- D-l-l-a- b-m- d-k-e- b-m m-g-l (-o-l-)- --------------------------------------- Delal(a) bom, dokler bom mogel (mogla). 0
Es strādāšu, kamēr vien būšu vesela. De-a-(a----m, ----er-bo- z--a-(a-. D------- b--- d----- b-- z-------- D-l-l-a- b-m- d-k-e- b-m z-r-v-a-. ---------------------------------- Delal(a) bom, dokler bom zdrav(a). 0
Viņš guļ gultā tā vietā, lai strādātu. On l--i v------l-i, na---t---a-bi--el-l. O- l--- v p-------- n------ d- b- d----- O- l-ž- v p-s-e-j-, n-m-s-o d- b- d-l-l- ---------------------------------------- On leži v postelji, namesto da bi delal. 0
Viņa lasa avīzi tā vietā, lai gatavotu ēst. On--er---a-op--, ----st--da----ku-al. O- b--- č------- n------ d- b- k----- O- b-r- č-s-p-s- n-m-s-o d- b- k-h-l- ------------------------------------- On bere časopis, namesto da bi kuhal. 0
Viņš sēž krodziņā tā vietā, lai ietu mājās. O- ---i - g-sti---,-n---s-o ----- -el----ov. O- s--- v g-------- n------ d- b- š-- d----- O- s-d- v g-s-i-n-, n-m-s-o d- b- š-l d-m-v- -------------------------------------------- On sedi v gostilni, namesto da bi šel domov. 0
Cik es zinu, viņš dzīvo šeit. Koli-or----, s-anu---tu. K------ v--- s------ t-- K-l-k-r v-m- s-a-u-e t-. ------------------------ Kolikor vem, stanuje tu. 0
Cik es zinu, viņa sieva ir slima. K-lik-r ---,--e n-eg--a ž--- bo---. K------ v--- j- n------ ž--- b----- K-l-k-r v-m- j- n-e-o-a ž-n- b-l-a- ----------------------------------- Kolikor vem, je njegova žena bolna. 0
Cik es zinu, viņš ir bez darba. Kol-ko- -e-,-je -- bre--o-e-n. K------ v--- j- o- b---------- K-l-k-r v-m- j- o- b-e-p-s-l-. ------------------------------ Kolikor vem, je on brezposeln. 0
Es aizgulējos, citādi es būtu bijusi laikā. Zasp------sem- --u--č- bi---- --čen (--la----na). Z-------- s--- d------ b- b-- t---- (---- t------ Z-s-a-(-) s-m- d-u-a-e b- b-l t-č-n (-i-a t-č-a-. ------------------------------------------------- Zaspal(a) sem, drugače bi bil točen (bila točna). 0
Es nokavēju autobusu, citādi es būtu bijusi laikā. Z--u--l(a- ----avto-u-, --uga---b- bi- -o-e- ---la --č--). Z--------- s-- a------- d------ b- b-- t---- (---- t------ Z-m-d-l-a- s-m a-t-b-s- d-u-a-e b- b-l t-č-n (-i-a t-č-a-. ---------------------------------------------------------- Zamudil(a) sem avtobus, drugače bi bil točen (bila točna). 0
Es neatradu pareizo ceļu, citādi es būtu bijusi laikā. N---- n-š----n-šl-- --t-,-dr------b- --- t-če- -bi-a-to--a). N---- n---- (------ p---- d------ b- b-- t---- (---- t------ N-s-m n-š-l (-a-l-) p-t-, d-u-a-e b- b-l t-č-n (-i-a t-č-a-. ------------------------------------------------------------ Nisem našel (našla) poti, drugače bi bil točen (bila točna). 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valoda un matemātika

Domāšana un runa iet roku rokā. Tās ietekmē viena otru. Valodnieciskās uzbūve ietekmē mūsu domu uzbūvi. Piemēram, dažām valodām nav nosaukumu cipariem. Runātāji nesaprot ciparu koncepciju. Tātad matemātika un valoda ir savsatpēji saistītas. Gramatiskās un matemātiskās uzbūves bieži vien ir līdzīgas. Daži pētnieki uzskata, ka tās tiek apstrādātas līdzīgi. Tie domā, ka valodas centrs atbild arī par matemātiku. Tas var palīdzēt smadzenēm veikt aprēķinus. Kaut gan pēdējie pētījumi nonākuši pie atšķirīga slēdziena. Tie parāda, ka matemātiku smadzenes apstrādā bez valodas . Pētnieki pētīja trīs vīriešus. Šo pārbaudāmo smadzenes bija ievainotas. Kā rezultātā arī valodu centrs bija bojāts. Vīriešiem bija lielas problēmas ar runāšanu. Tie vairs nevarēja izveidot vienkāršus teikumus. Tāpat arī, tie nesaprata vārdus. Pēc runas pārbaudes, tiem vajadzēja atrisināt matemātiskus uzdevumus. Daži no šiem matemātiskajiem uzdevumiem bija ļoti sarežģīti. Pat tad pārbaudāmie varēja tos atrisināt! Šī pētījuma rezultāti ir ļoti interesanti. Tie pierāda, ka matemātika nav kodēta ar vārdiem. Iespējams, ka valodai un matemātikai ir viens un tas pats pamats. Un abas tiek apstrādātas vienā smadzenes daļā. Bet to nav jātulko tikai vārdos. Varbūt valoda un matemātika arī vienlaicīgi attīstas… Un tās pastāv atsevišķi, kad smadzeņu augšanas process ir beidzies!