Sarunvārdnīca

lv Mācīties svešvalodas   »   sl Učenje tujih jezikov

23 [divdesmit trīs]

Mācīties svešvalodas

Mācīties svešvalodas

23 [triindvajset]

Učenje tujih jezikov

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Kur Jūs mācījāties spāņu valodu? K-- s---s- n--------panšč---? K-- s-- s- n------ š--------- K-e s-e s- n-u-i-i š-a-š-i-o- ----------------------------- Kje ste se naučili španščino? 0
Vai Jūs protat arī portugāļu valodu? Ali-z--te--udi-p-r-uga---o? A-- z---- t--- p----------- A-i z-a-e t-d- p-r-u-a-s-o- --------------------------- Ali znate tudi portugalsko? 0
Jā, es protu arī nedaudz itāliešu valodu. D---i- malo -n-m -u-i-it-l-j-n-ko. D-- i- m--- z--- t--- i----------- D-, i- m-l- z-a- t-d- i-a-i-a-s-o- ---------------------------------- Da, in malo znam tudi italijansko. 0
Es uzskatu, Jūs runājat ļoti labi. Zd- ---mi- d- -o-or--e --lo d-br-. Z-- s- m-- d- g------- z--- d----- Z-i s- m-, d- g-v-r-t- z-l- d-b-o- ---------------------------------- Zdi se mi, da govorite zelo dobro. 0
Valodas ir samērā līdzīgas. J---k- s---i -r-cej ----b-i. J----- s- s- p----- p------- J-z-k- s- s- p-e-e- p-d-b-i- ---------------------------- Jeziki so si precej podobni. 0
Es varu Jūs labi saprast. Do--o jih--ahko--a-u---. D---- j-- l---- r------- D-b-o j-h l-h-o r-z-m-m- ------------------------ Dobro jih lahko razumem. 0
Bet runāt un rakstīt ir grūti. Ven----pa--e-g-vor-t- -n-pisa-i te-ko. V----- p- j- g------- i- p----- t----- V-n-a- p- j- g-v-r-t- i- p-s-t- t-ž-o- -------------------------------------- Vendar pa je govoriti in pisati težko. 0
Es pieļauju vēl daudz kļūdu. Še v---k--na-ak d--am. Š- v----- n---- d----- Š- v-l-k- n-p-k d-l-m- ---------------------- Še veliko napak delam. 0
Lūdzu, labojiet mani vienmēr! P-os--, d--m- --a-ič -opr-v---. P------ d- m- v----- p--------- P-o-i-, d- m- v-a-i- p-p-a-i-e- ------------------------------- Prosim, da me vsakič popravite. 0
Jūsu izruna ir gluži laba. Va-a i-gov-rjava -e kar--o-ra. V--- i---------- j- k-- d----- V-š- i-g-v-r-a-a j- k-r d-b-a- ------------------------------ Vaša izgovorjava je kar dobra. 0
Jums ir neliels akcents. Go--r-te-z-rahli--na-l-so-. G------- z r----- n-------- G-v-r-t- z r-h-i- n-g-a-o-. --------------------------- Govorite z rahlim naglasom. 0
Var pateikt, no kurienes Jūs esat. Č-o--- -a-ko ug-n-, odk-- ---ha-a-e. Č----- l---- u----- o---- p--------- Č-o-e- l-h-o u-a-e- o-k-d p-i-a-a-e- ------------------------------------ Človek lahko ugane, odkod prihajate. 0
Kas ir Jūsu dzimtā valoda? K-te-i -- -a--m-teri- --zi-? K----- j- v-- m------ j----- K-t-r- j- v-š m-t-r-n j-z-k- ---------------------------- Kateri je vaš materin jezik? 0
Vai Jūs apmeklējat valodu kursus? A----od-te ----a--e- j-zi--v-i---ča-? A-- h----- n- k----- j-------- t----- A-i h-d-t- n- k-k-e- j-z-k-v-i t-č-j- ------------------------------------- Ali hodite na kakšen jezikovni tečaj? 0
Kādu mācību līdzekli Jūs izmantojat? K-kše--uč---i- u-orab-j-t-? K----- u------ u----------- K-k-e- u-b-n-k u-o-a-l-a-e- --------------------------- Kakšen učbenik uporabljate? 0
Es acumirklī nezinu, kā to sauc. V-te---r--ut-u ne --m, kako se--emu--eče. V t-- t------- n- v--- k--- s- t--- r---- V t-m t-e-u-k- n- v-m- k-k- s- t-m- r-č-. ----------------------------------------- V tem trenutku ne vem, kako se temu reče. 0
Es nevaru atcerēties nosaukumu. N- s---nim----na-lov-. N- s------ s- n------- N- s-o-n-m s- n-s-o-a- ---------------------- Ne spomnim se naslova. 0
Es to esmu aizmirsis. P-zabi--se- (to-. P------ s-- (---- P-z-b-l s-m (-o-. ----------------- Pozabil sem (to). 0

Ģermāņu valodas

Ģermāņu valodas pieder pie indoeiropiešu valodas saimes. Šo valodniecisko grupu raksturo tās fonoloģiskās iezīmes. Šīs valodas var atšķirt no citām fonoloģiskās atšķirības dēļ. Pastāv apmēram 15 ģermāņu valodas. Tā ir dzimtā valoda 500 miljoniem pasaules iedzīvotājiem. Noteikt precīzu katras valodas skaitu ir sarežģīti. Bieži vien nav skaidrs vai valoda ir neatkarīga,vai tas ir tikai dialekts. Pati ievērojamākā ģermāņu valoda ir angļu valoda. 350 miljoniem pasaules iedzīvotāju šī ir dzimtā valoda. Pēc tam seko vācu un holandiešu valodas. Ģermāņu valodas sadalītas vairākās grupās. Pastāv ziemēļģermāņu, rietumģermāņu un austrumģermāņu valodas. Skandināvu valodas pieder pie ziemēļģermāņu valodu grupas. Angļu, vācu un holandiešu valodas - rietumģermāņu. Bet visas austrumģermāņu valodas jau ir izmirušas. Pie šīs grupas piederēja, piemēram, anglosakšu valoda. Kolonizācijas laikā ģermāņu valoda izplatījās pa visu pasauli. Tā rezultātā, holandiešu valodu saprot Karību salās un Dienvidāfrikā. Visas ģermāņu valodas izcēlušās no vienas valodas. Vai ir pastāvējusi kāda proto valoda, nav skaidrs. Bez tam, līdz mūsdienām saglabājušies tikai daži seno ģermāņu pieraksti. Atšķirībā no romāņu valodām, nepastāv gandrīz neviens avots. Tas ļoti apgrūtina ģermāņu valodas izpēti.. Salidzinoši maz ir kas zināms arī par ģermāņu kultūru un cilvēkiem. Ģermāņi nebija vienoti. Kā rezultātā neizveidojās kopēja identitāte. Tādēļ zinātnei jāpaļaujas uz citiem avotiem. Bez grieķiem un romiešiem, mēs zinātu ļoti maz par ģermāņiem.