Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   sl Kratek pogovor 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [dvajset]

Kratek pogovor 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Na------- s- u-----! Namestite se udobno! 0
Jūtieties kā mājās! Po------ s- k-- d---! Počutite se kot doma! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Ka- b---- p---? Kaj boste pili? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Lj----- g-----? Ljubite glasbo? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Im-- r-- k------- g-----. Imam rad klasično glasbo. 0
Te ir mani kompaktdiski. Tu--- s- m--- C----. Tukaj so moji CD-ji. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Ig---- n- k----- i---------? Igrate na kakšen instrument? 0
Te ir mana ģitāra. Tu--- j- m--- k-----. Tukaj je moja kitara. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Ra-- p-----? Radi pojete? 0
Vai Jums ir bērni? Im--- o-----? Imate otroke? 0
Vai Jums ir suns? Im--- p--? Imate psa? 0
Vai Jums ir kaķis? Im--- m----? Imate mačko? 0
Te ir manas grāmatas. Tu--- s- m--- k-----. Tukaj so moje knjige. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Ra------ b---- t- k-----. Ravnokar berem to knjigo. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Ka- r--- b-----? Kaj radi berete? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Ra-- h----- n- k-------? Radi hodite na koncerte? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Ra-- h----- v g---------? Radi hodite v gledališče? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Ra-- h----- v o----? Radi hodite v opero? 0

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!