Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   sv få något

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [sjuttiotre]

få något

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? F-r-du-r-dan-kö-a---l? F-- d- r---- k--- b--- F-r d- r-d-n k-r- b-l- ---------------------- Får du redan köra bil? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? F----u-r-dan-d--ck- al-oh-l? F-- d- r---- d----- a------- F-r d- r-d-n d-i-k- a-k-h-l- ---------------------------- Får du redan dricka alkohol? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Få- -- --d---å-a en----u-o-lan--? F-- d- r---- å-- e---- u--------- F-r d- r-d-n å-a e-s-m u-o-l-n-s- --------------------------------- Får du redan åka ensam utomlands? 0
drīkstēt f- f- f- -- få 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Få- -- rö-- här? F-- v- r--- h--- F-r v- r-k- h-r- ---------------- Får vi röka här? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? F-r -a- -----här? F-- m-- r--- h--- F-r m-n r-k- h-r- ----------------- Får man röka här? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Få----n--et-l----d ko--okort? F-- m-- b----- m-- k--------- F-r m-n b-t-l- m-d k-n-o-o-t- ----------------------------- Får man betala med kontokort? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? F---man --t--a--ed -hec-? F-- m-- b----- m-- c----- F-r m-n b-t-l- m-d c-e-k- ------------------------- Får man betala med check? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Få- m-n bara ----l- ---t-nt? F-- m-- b--- b----- k------- F-r m-n b-r- b-t-l- k-n-a-t- ---------------------------- Får man bara betala kontant? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? K---j-- -- r-nga -ä-? K-- j-- f- r---- h--- K-n j-g f- r-n-a h-r- --------------------- Kan jag få ringa här? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? F-r-jag--ara--råg- o- --g-t? F-- j-- b--- f---- o- n----- F-r j-g b-r- f-å-a o- n-g-t- ---------------------------- Får jag bara fråga om något? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Få---ag---ra säg--n----? F-- j-- b--- s--- n----- F-r j-g b-r- s-g- n-g-t- ------------------------ Får jag bara säga något? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. H-n--år -n-e-s-va-i-pa----. H-- f-- i--- s--- i p------ H-n f-r i-t- s-v- i p-r-e-. --------------------------- Han får inte sova i parken. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Han -år----e ---a i bi--n. H-- f-- i--- s--- i b----- H-n f-r i-t- s-v- i b-l-n- -------------------------- Han får inte sova i bilen. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Han f-r-------ov- -å-stat--ne-. H-- f-- i--- s--- p- s--------- H-n f-r i-t- s-v- p- s-a-i-n-n- ------------------------------- Han får inte sova på stationen. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? F-- -- -- -l---? F-- v- t- p----- F-r v- t- p-a-s- ---------------- Får vi ta plats? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Kan v- -å -e-yn? K-- v- f- m----- K-n v- f- m-n-n- ---------------- Kan vi få menyn? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? F----- ------ --r --r-sig? F-- v- b----- v-- f-- s--- F-r v- b-t-l- v-r f-r s-g- -------------------------- Får vi betala var för sig? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.