Sarunvārdnīca

kaut ko drīkstēt   »   επιτρέπεται να κάνω κάτι

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [εβδομήντα τρία]

73 [ebdomḗnta tría]

+

επιτρέπεται να κάνω κάτι

[epitrépetai na kánō káti]

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Επ--------- κ----- ν- ο------ α---------; Επιτρέπεται κιόλας να οδηγείς αυτοκίνητο; 0
Ep--------- k----- n- o------ a---------? Epitrépetai kiólas na odēgeís autokínēto? 		+
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Επ--------- κ----- ν- π----- α-----; Επιτρέπεται κιόλας να πίνεις αλκοόλ; 0
Ep--------- k----- n- p----- a-----? Epitrépetai kiólas na píneis alkoól? 		+
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Επ--------- κ----- ν- τ--------- μ---- σ-- ε--------; Επιτρέπεται κιόλας να ταξιδεύεις μόνος στο εξωτερικό; 0
Ep--------- k----- n- t--------- m---- s-- e--------? Epitrépetai kiólas na taxideúeis mónos sto exōterikó? 		+
     
drīkstēt επ--------- / μ---ώ επιτρέπεται / μπορώ 0
ep--------- / m---ṓ epitrépetai / mporṓ 		+
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Μπ------ ν- κ--------- ε--; Μπορούμε να καπνίσουμε εδώ; 0
Mp------ n- k--------- e--? Mporoúme na kapnísoume edṓ? 		+
Vai šeit drīkst smēķēt? Επ--------- τ- κ------- ε--; Επιτρέπεται το κάπνισμα εδώ; 0
Ep--------- t- k------- e--? Epitrépetai to kápnisma edṓ? 		+
     
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Μπ---- κ----- ν- π------- μ- π-------- κ----; Μπορεί κανείς να πληρώσει με πιστωτική κάρτα; 0
Mp---- k----- n- p------- m- p-------- k----? Mporeí kaneís na plērṓsei me pistōtikḗ kárta? 		+
Vai drīkst maksāt ar čeku? Μπ---- κ----- ν- π------- μ- ε------; Μπορεί κανείς να πληρώσει με επιταγή; 0
Mp---- k----- n- p------- m- e------? Mporeí kaneís na plērṓsei me epitagḗ? 		+
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Μό-- μ------ μ----- ν- π------- κ-----; Μόνο μετρητά μπορεί να πληρώσει κανείς; 0
Mó-- m------ m----- n- p------- k-----? Móno metrētá mporeí na plērṓsei kaneís? 		+
     
Vai es drīkstu piezvanīt? Μπ--- ν- κ--- έ-- τ---------; Μπορώ να κάνω ένα τηλεφώνημα; 0
Mp--- n- k--- é-- t----------? Mporṓ na kánō éna tēlephṓnēma? 		+
Vai es drīkstu ko jautāt? Μπ--- ν- ρ----- κ---; Μπορώ να ρωτήσω κάτι; 0
Mp--- n- r----- k---? Mporṓ na rōtḗsō káti? 		+
Vai es drīkstu ko teikt? Μπ--- ν- π- κ---; Μπορώ να πω κάτι; 0
Mp--- n- p- k---? Mporṓ na pō káti? 		+
     
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Δε- ε---------- ν- κ------- σ-- π----. Δεν επιτρέπεται να κοιμηθεί στο πάρκο. 0
De- e---------- n- k-------- s-- p----. Den epitrépetai na koimētheí sto párko. 		+
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Δε- ε---------- ν- κ------- σ-- α---------. Δεν επιτρέπεται να κοιμηθεί στο αυτοκίνητο. 0
De- e---------- n- k-------- s-- a---------. Den epitrépetai na koimētheí sto autokínēto. 		+
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Δε- ε---------- ν- κ------- σ--- σ----- τ-- τ-----. Δεν επιτρέπεται να κοιμηθεί στον σταθμό του τρένου. 0
De- e---------- n- k-------- s--- s------ t-- t-----. Den epitrépetai na koimētheí ston stathmó tou trénou. 		+
     
Vai mēs drīkstam apsēsties? Μπ------ ν- κ--------; Μπορούμε να καθίσουμε; 0
Mp------ n- k---------? Mporoúme na kathísoume? 		+
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Μπ------ ν- έ----- τ- μ----; Μπορούμε να έχουμε το μενού; 0
Mp------ n- é------ t- m----? Mporoúme na échoume to menoú? 		+
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Μπ------ ν- π--------- χ------; Μπορούμε να πληρώσουμε χωριστά; 0
Mp------ n- p--------- c-------? Mporoúme na plērṓsoume chōristá? 		+
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.