Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   ms Adjectives 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [tujuh puluh sembilan]

Adjectives 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu malajiešu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. S----mem-k-i s--el-i -au---iru. Saya memakai sehelai gaun biru. S-y- m-m-k-i s-h-l-i g-u- b-r-. ------------------------------- Saya memakai sehelai gaun biru. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. S-ya m-mak-------lai---un -e---. Saya memakai sehelai gaun merah. S-y- m-m-k-i s-h-l-i g-u- m-r-h- -------------------------------- Saya memakai sehelai gaun merah. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. S-ya--em--ai seh-la--gau- hij--. Saya memakai sehelai gaun hijau. S-y- m-m-k-i s-h-l-i g-u- h-j-u- -------------------------------- Saya memakai sehelai gaun hijau. 0
Es pērku melnu somu. Saya--e-b--- ----a--beg-hi--m. Saya membeli sebuah beg hitam. S-y- m-m-e-i s-b-a- b-g h-t-m- ------------------------------ Saya membeli sebuah beg hitam. 0
Es pērku brūnu somu. S-y---em-el- se---h---g ------. Saya membeli sebuah beg perang. S-y- m-m-e-i s-b-a- b-g p-r-n-. ------------------------------- Saya membeli sebuah beg perang. 0
Es pērku baltu somu. S-y--m-m--l- s--uah beg p-ti-. Saya membeli sebuah beg putih. S-y- m-m-e-i s-b-a- b-g p-t-h- ------------------------------ Saya membeli sebuah beg putih. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Saya me-erl-ka- s-bu-h --ret----h---. Saya memerlukan sebuah kereta baharu. S-y- m-m-r-u-a- s-b-a- k-r-t- b-h-r-. ------------------------------------- Saya memerlukan sebuah kereta baharu. 0
Man vajag ātru mašīnu. Say--m-merl--a-----ua--kereta-----. Saya memerlukan sebuah kereta laju. S-y- m-m-r-u-a- s-b-a- k-r-t- l-j-. ----------------------------------- Saya memerlukan sebuah kereta laju. 0
Man vajag ērtu mašīnu. S-y- -e----u-------uah ker----y-ng -e-esa. Saya memerlukan sebuah kereta yang selesa. S-y- m-m-r-u-a- s-b-a- k-r-t- y-n- s-l-s-. ------------------------------------------ Saya memerlukan sebuah kereta yang selesa. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Seor-ng -a-i-a -u- ----gal--i --na. Seorang wanita tua tinggal di sana. S-o-a-g w-n-t- t-a t-n-g-l d- s-n-. ----------------------------------- Seorang wanita tua tinggal di sana. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. Seo-a---w---ta ge--k-t--g-al--i -an-. Seorang wanita gemuk tinggal di sana. S-o-a-g w-n-t- g-m-k t-n-g-l d- s-n-. ------------------------------------- Seorang wanita gemuk tinggal di sana. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. S-oran- -a--t- ---- -ng-- t-hu----g-al di b-wa--sana. Seorang wanita yang ingin tahu tinggal di bawah sana. S-o-a-g w-n-t- y-n- i-g-n t-h- t-n-g-l d- b-w-h s-n-. ----------------------------------------------------- Seorang wanita yang ingin tahu tinggal di bawah sana. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Te-am- ka-- ial-h o--ng--a-- b---. Tetamu kami ialah orang yang baik. T-t-m- k-m- i-l-h o-a-g y-n- b-i-. ---------------------------------- Tetamu kami ialah orang yang baik. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. T-------am- -a--h---a-g --n--sopa-. Tetamu kami ialah orang yang sopan. T-t-m- k-m- i-l-h o-a-g y-n- s-p-n- ----------------------------------- Tetamu kami ialah orang yang sopan. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. T----- k-mi --lah-or-n---an----na-i-. Tetamu kami ialah orang yang menarik. T-t-m- k-m- i-l-h o-a-g y-n- m-n-r-k- ------------------------------------- Tetamu kami ialah orang yang menarik. 0
Man ir mīļi bērni. S-y--suka kana----n-- ya-- --i-. Saya suka kanak-kanak yang baik. S-y- s-k- k-n-k-k-n-k y-n- b-i-. -------------------------------- Saya suka kanak-kanak yang baik. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. T-pi-ji-a- -t-------nya- -----a--k--ang---k-l. Tapi jiran itu mempunyai anak-anak yang nakal. T-p- j-r-n i-u m-m-u-y-i a-a---n-k y-n- n-k-l- ---------------------------------------------- Tapi jiran itu mempunyai anak-anak yang nakal. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Adakah -nak----k-a-d- b-ik? Adakah anak-anak anda baik? A-a-a- a-a---n-k a-d- b-i-? --------------------------- Adakah anak-anak anda baik? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.