Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   ms Yesterday – today – tomorrow

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [sepuluh]

Yesterday – today – tomorrow

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu malajiešu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. S--a--m-ha-i--a--u. Semalam hari Sabtu. S-m-l-m h-r- S-b-u- ------------------- Semalam hari Sabtu. 0
Vakar es biju kino. S--al-m saya --non-o----yan-. Semalam saya menonton wayang. S-m-l-m s-y- m-n-n-o- w-y-n-. ----------------------------- Semalam saya menonton wayang. 0
Filma bija interesanta. F-l-m --u m--ar-k. Filem itu menarik. F-l-m i-u m-n-r-k- ------------------ Filem itu menarik. 0
Šodien ir svētdiena. Hari--n--h--- --a-. Hari ini hari Ahad. H-r- i-i h-r- A-a-. ------------------- Hari ini hari Ahad. 0
Šodien es nestrādāju. H-r- -ni sa-- -i--------r-a. Hari ini saya tidak bekerja. H-r- i-i s-y- t-d-k b-k-r-a- ---------------------------- Hari ini saya tidak bekerja. 0
Es palieku mājās. Sa------g----d- -u---. Saya tinggal di rumah. S-y- t-n-g-l d- r-m-h- ---------------------- Saya tinggal di rumah. 0
Rīt ir pirmdiena. Es-k--a-- -sn-n. Esok hari Isnin. E-o- h-r- I-n-n- ---------------- Esok hari Isnin. 0
Rīt es atkal strādāšu. Say--a----k--ba-i-b---r-- e-o-. Saya akan kembali bekerja esok. S-y- a-a- k-m-a-i b-k-r-a e-o-. ------------------------------- Saya akan kembali bekerja esok. 0
Es strādāju birojā. Say-------j--di--ej-bat. Saya bekerja di pejabat. S-y- b-k-r-a d- p-j-b-t- ------------------------ Saya bekerja di pejabat. 0
Kas tas ir? Siapa-ah---i? Siapakah ini? S-a-a-a- i-i- ------------- Siapakah ini? 0
Tas ir Pēteris. I-i-Pet-r. Ini Peter. I-i P-t-r- ---------- Ini Peter. 0
Pēteris ir students. Pe---ia-ah--elaja-. Pete ialah pelajar. P-t- i-l-h p-l-j-r- ------------------- Pete ialah pelajar. 0
Kas tā ir? Sia----h --i? Siapakah ini? S-a-a-a- i-i- ------------- Siapakah ini? 0
Tā ir Marta. In--M-r---. Ini Martha. I-i M-r-h-. ----------- Ini Martha. 0
Marta ir sekretāre. Ma--h--i---h -e----sa-a. Martha ialah setiausaha. M-r-h- i-l-h s-t-a-s-h-. ------------------------ Martha ialah setiausaha. 0
Pēteris un Marta ir draugi. Peter--a----rta --la--k-w-n. Peter dan Marta ialah kawan. P-t-r d-n M-r-a i-l-h k-w-n- ---------------------------- Peter dan Marta ialah kawan. 0
Pēteris ir Martas draugs. Pet-- -------awa----rtha. Peter ialah kawan Martha. P-t-r i-l-h k-w-n M-r-h-. ------------------------- Peter ialah kawan Martha. 0
Marta ir Pētera draudzene. M---h- ial-----w---P-te-. Martha ialah kawan Peter. M-r-h- i-l-h k-w-n P-t-r- ------------------------- Martha ialah kawan Peter. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!