Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   ms In the taxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [tiga puluh lapan]

In the taxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu malajiešu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Si---h-bu-gi----s-. Sila hubungi teksi. S-l- h-b-n-i t-k-i- ------------------- Sila hubungi teksi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? B-rap-k-h-k-s ke---e-e- ----ta ---? Berapakah kos ke stesen kereta api? B-r-p-k-h k-s k- s-e-e- k-r-t- a-i- ----------------------------------- Berapakah kos ke stesen kereta api? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? B-----kah-ko- -- la-a-g-n -erba--? Berapakah kos ke lapangan terbang? B-r-p-k-h k-s k- l-p-n-a- t-r-a-g- ---------------------------------- Berapakah kos ke lapangan terbang? 0
Lūdzu, taisni. S-l- te-u- -- -ada--n. Sila terus ke hadapan. S-l- t-r-s k- h-d-p-n- ---------------------- Sila terus ke hadapan. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Sil----lo---a-a- -i s-n-. Sila belok kanan di sini. S-l- b-l-k k-n-n d- s-n-. ------------------------- Sila belok kanan di sini. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. S-l--b-l----i-- -i--ele-oh. Sila belok kiri di selekoh. S-l- b-l-k k-r- d- s-l-k-h- --------------------------- Sila belok kiri di selekoh. 0
Es steidzos. Say----n--jar---sa. Saya mengejar masa. S-y- m-n-e-a- m-s-. ------------------- Saya mengejar masa. 0
Man vēl ir laiks. S--a -e--u-y---m-----ap-n-. Saya mempunyai masa lapang. S-y- m-m-u-y-i m-s- l-p-n-. --------------------------- Saya mempunyai masa lapang. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Sila-m-m-ndu l-b-h-p--laha-. Sila memandu lebih perlahan. S-l- m-m-n-u l-b-h p-r-a-a-. ---------------------------- Sila memandu lebih perlahan. 0
Pieturiet te, lūdzu! S--a ---a-- -i--in-. Sila pegang di sini. S-l- p-g-n- d- s-n-. -------------------- Sila pegang di sini. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! Sila -u--gu seb-----. Sila tunggu sebentar. S-l- t-n-g- s-b-n-a-. --------------------- Sila tunggu sebentar. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Sa-a ak-n -e-b--i -e---tar-l-g-. Saya akan kembali sebentar lagi. S-y- a-a- k-m-a-i s-b-n-a- l-g-. -------------------------------- Saya akan kembali sebentar lagi. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Si-a be-i-s-y--res--. Sila beri saya resit. S-l- b-r- s-y- r-s-t- --------------------- Sila beri saya resit. 0
Man nav sīknaudas. S--a-t---- --ng----il. Saya tiada wang kecil. S-y- t-a-a w-n- k-c-l- ---------------------- Saya tiada wang kecil. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. B--u-,-se--bihnya u--uk ---a. Betul, selebihnya untuk anda. B-t-l- s-l-b-h-y- u-t-k a-d-. ----------------------------- Betul, selebihnya untuk anda. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! B--ak-n --y--ke---amat-i--. Bawakan saya ke alamat ini. B-w-k-n s-y- k- a-a-a- i-i- --------------------------- Bawakan saya ke alamat ini. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! B-w-k----a-a -- -o-e---a-a. Bawakan saya ke hotel saya. B-w-k-n s-y- k- h-t-l s-y-. --------------------------- Bawakan saya ke hotel saya. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Bawa-an--a--------nt--. Bawakan saya ke pantai. B-w-k-n s-y- k- p-n-a-. ----------------------- Bawakan saya ke pantai. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?