Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   ms Possessive pronouns 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [enam puluh tujuh]

Possessive pronouns 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu malajiešu Spēlēt Vairāk
brilles cerm-n--a-a cermin mata c-r-i- m-t- ----------- cermin mata 0
Viņš aizmirsa savas brilles. D-a -----p--c--m-n--at-ny-. Dia terlupa cermin matanya. D-a t-r-u-a c-r-i- m-t-n-a- --------------------------- Dia terlupa cermin matanya. 0
Kur tad ir viņa brilles? Di---na--h -e--i- m---n-a? Di manakah cermin matanya? D- m-n-k-h c-r-i- m-t-n-a- -------------------------- Di manakah cermin matanya? 0
pulkstenis j-m jam j-m --- jam 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. J---ta---nnya -osa-. Jam tangannya rosak. J-m t-n-a-n-a r-s-k- -------------------- Jam tangannya rosak. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Jam --u ---gan--n- -a-a-d-ndi--. Jam itu tergantung pada dinding. J-m i-u t-r-a-t-n- p-d- d-n-i-g- -------------------------------- Jam itu tergantung pada dinding. 0
pase p---o-t pasport p-s-o-t ------- pasport 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. D-a-k--i----an--a--ortny-. Dia kehilangan pasportnya. D-a k-h-l-n-a- p-s-o-t-y-. -------------------------- Dia kehilangan pasportnya. 0
Kur tad ir viņa pase? Di ma-ak-h--asp-r-nya? Di manakah pasportnya? D- m-n-k-h p-s-o-t-y-? ---------------------- Di manakah pasportnya? 0
viņi – viņu mer------mi--k-m-r--a mereka – milik mereka m-r-k- – m-l-k m-r-k- --------------------- mereka – milik mereka 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Ana--a-a--it- --dak--a-at -en-ar- ib- b----merek-. Anak-anak itu tidak dapat mencari ibu bapa mereka. A-a---n-k i-u t-d-k d-p-t m-n-a-i i-u b-p- m-r-k-. -------------------------------------------------- Anak-anak itu tidak dapat mencari ibu bapa mereka. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Te-api-k-mu-ian-i-u b--an----ib-! Tetapi kemudian ibu bapanya tiba! T-t-p- k-m-d-a- i-u b-p-n-a t-b-! --------------------------------- Tetapi kemudian ibu bapanya tiba! 0
Jūs – Jūsu And--- -i-i--an-a Anda - milik anda A-d- - m-l-k a-d- ----------------- Anda - milik anda 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Bagaim-----h p-r--la-a- and-, E-c-k-M-ller? Bagaimanakah perjalanan anda, Encik Müller? B-g-i-a-a-a- p-r-a-a-a- a-d-, E-c-k M-l-e-? ------------------------------------------- Bagaimanakah perjalanan anda, Encik Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Di m---kah-i--eri-an--,--nc---Mül--r? Di manakah isteri anda, Encik Müller? D- m-n-k-h i-t-r- a-d-, E-c-k M-l-e-? ------------------------------------- Di manakah isteri anda, Encik Müller? 0
Jūs – Jūsu Anda ---i-i--anda Anda - milik anda A-d- - m-l-k a-d- ----------------- Anda - milik anda 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? B-gaim--a----perja--n----n-a--Pu-n-Sch-i--? Bagaimanakah perjalanan anda, Puan Schmidt? B-g-i-a-a-a- p-r-a-a-a- a-d-, P-a- S-h-i-t- ------------------------------------------- Bagaimanakah perjalanan anda, Puan Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Di mana-ah s-ami -nd-----a- -chmi--? Di manakah suami anda, Puan Schmidt? D- m-n-k-h s-a-i a-d-, P-a- S-h-i-t- ------------------------------------ Di manakah suami anda, Puan Schmidt? 0

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!