Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   ms to like something

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [tujuh puluh]

to like something

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu malajiešu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Ad---- a--a-m-hu-m-r-k-k? Adakah anda mahu merokok? A-a-a- a-d- m-h- m-r-k-k- ------------------------- Adakah anda mahu merokok? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? A------a-d---ah----n-r-? Adakah anda mahu menari? A-a-a- a-d- m-h- m-n-r-? ------------------------ Adakah anda mahu menari? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? Ada-a- -nd- ma----e-ja-a--j-la-? Adakah anda mahu berjalan-jalan? A-a-a- a-d- m-h- b-r-a-a---a-a-? -------------------------------- Adakah anda mahu berjalan-jalan? 0
Es vēlos smēķēt. S-ya --hu -------. Saya mahu merokok. S-y- m-h- m-r-k-k- ------------------ Saya mahu merokok. 0
Vai tu vēlies cigareti? Ada-ah--wak m--u----o-? Adakah awak mahu rokok? A-a-a- a-a- m-h- r-k-k- ----------------------- Adakah awak mahu rokok? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. D-a ---u--- p----i--a-i. Dia mahukan pemetik api. D-a m-h-k-n p-m-t-k a-i- ------------------------ Dia mahukan pemetik api. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. Sa-a-m-hu --n---s-s---u. Saya mahu minum sesuatu. S-y- m-h- m-n-m s-s-a-u- ------------------------ Saya mahu minum sesuatu. 0
Es vēlos kaut ko ēst. Say--m--u--a-an s--u--u. Saya mahu makan sesuatu. S-y- m-h- m-k-n s-s-a-u- ------------------------ Saya mahu makan sesuatu. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. Sa-- ma-u b-r----. Saya mahu berehat. S-y- m-h- b-r-h-t- ------------------ Saya mahu berehat. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. S--- ma---b-rta-y--ses---- k----a---da. Saya mahu bertanya sesuatu kepada anda. S-y- m-h- b-r-a-y- s-s-a-u k-p-d- a-d-. --------------------------------------- Saya mahu bertanya sesuatu kepada anda. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. S-ya m-------t--y- se--at- --pad- ----. Saya mahu bertanya sesuatu kepada anda. S-y- m-h- b-r-a-y- s-s-a-u k-p-d- a-d-. --------------------------------------- Saya mahu bertanya sesuatu kepada anda. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. S--a---hu-----em-u---nda -e ---uat--t--p-t. Saya mahu menjemput anda ke sesuatu tempat. S-y- m-h- m-n-e-p-t a-d- k- s-s-a-u t-m-a-. ------------------------------------------- Saya mahu menjemput anda ke sesuatu tempat. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? Ap-k-h ---g anda---h-ka-? Apakah yang anda mahukan? A-a-a- y-n- a-d- m-h-k-n- ------------------------- Apakah yang anda mahukan? 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? A-akah -nda ma----in-- ko-i? Adakah anda mahu minum kopi? A-a-a- a-d- m-h- m-n-m k-p-? ---------------------------- Adakah anda mahu minum kopi? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? At-- a-a----an-- ---i- s--a ---um t-h? Atau adakah anda lebih suka minum teh? A-a- a-a-a- a-d- l-b-h s-k- m-n-m t-h- -------------------------------------- Atau adakah anda lebih suka minum teh? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. K--- m--u-p--ang. Kami mahu pulang. K-m- m-h- p-l-n-. ----------------- Kami mahu pulang. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? Adak-- k----se--a--ah--a---eks-? Adakah kamu semua mahukan teksi? A-a-a- k-m- s-m-a m-h-k-n t-k-i- -------------------------------- Adakah kamu semua mahukan teksi? 0
Viņi vēlas piezvanīt. Me--k- mah- mem---t -an----a-. Mereka mahu membuat panggilan. M-r-k- m-h- m-m-u-t p-n-g-l-n- ------------------------------ Mereka mahu membuat panggilan. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.