Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   ms Days of the week

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [sembilan]

Days of the week

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu malajiešu Spēlēt Vairāk
pirmdiena Is--n Isnin I-n-n ----- Isnin 0
otrdiena S--asa Selasa S-l-s- ------ Selasa 0
trešdiena Ra-u Rabu R-b- ---- Rabu 0
ceturtdiena Kham-s Khamis K-a-i- ------ Khamis 0
piektdiena J----t Jumaat J-m-a- ------ Jumaat 0
sestdiena Sa--u Sabtu S-b-u ----- Sabtu 0
svētdiena Ahad Ahad A-a- ---- Ahad 0
nedēļa m----u minggu m-n-g- ------ minggu 0
no pirmdienas līdz svētdienai dari--s--- h-n-g--A--d dari Isnin hingga Ahad d-r- I-n-n h-n-g- A-a- ---------------------- dari Isnin hingga Ahad 0
Pirmā diena ir pirmdiena. Ha-- ---t-ma---l-h -ari Is---. Hari pertama ialah hari Isnin. H-r- p-r-a-a i-l-h h-r- I-n-n- ------------------------------ Hari pertama ialah hari Isnin. 0
Otrā diena ir otrdiena. Ha-i-ked-- i--a- ---- Sel-sa. Hari kedua ialah hari Selasa. H-r- k-d-a i-l-h h-r- S-l-s-. ----------------------------- Hari kedua ialah hari Selasa. 0
Trešā diena ir trešdiena. Ha-i --t-ga ialah har--R--u. Hari ketiga ialah hari Rabu. H-r- k-t-g- i-l-h h-r- R-b-. ---------------------------- Hari ketiga ialah hari Rabu. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. H--i-----pat ia----h--- Kh-mi-. Hari keempat ialah hari Khamis. H-r- k-e-p-t i-l-h h-r- K-a-i-. ------------------------------- Hari keempat ialah hari Khamis. 0
Piektā diena ir piektdiena. H--- ----m--i-lah ha-- Jumaa-. Hari kelima ialah hari Jumaat. H-r- k-l-m- i-l-h h-r- J-m-a-. ------------------------------ Hari kelima ialah hari Jumaat. 0
Sestā diena ir sestdiena. Ha---ke-n-m-ialah--a-- Sa-t-. Hari keenam ialah hari Sabtu. H-r- k-e-a- i-l-h h-r- S-b-u- ----------------------------- Hari keenam ialah hari Sabtu. 0
Septītā diena ir svētdiena. H-ri k-t--uh --la--h-r------. Hari ketujuh ialah hari Ahad. H-r- k-t-j-h i-l-h h-r- A-a-. ----------------------------- Hari ketujuh ialah hari Ahad. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. M--ggu-m-mp----i--u--h ----. Minggu mempunyai tujuh hari. M-n-g- m-m-u-y-i t-j-h h-r-. ---------------------------- Minggu mempunyai tujuh hari. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Ki-- -a-----e----a li-a-h---. Kita hanya bekerja lima hari. K-t- h-n-a b-k-r-a l-m- h-r-. ----------------------------- Kita hanya bekerja lima hari. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!