Sarunvārdnīca

lv Modālo darbības vārdu pagātne 2   »   cs Minulý čas způsobových sloves 2

88 [astoņdesmit astoņi]

Modālo darbības vārdu pagātne 2

Modālo darbības vārdu pagātne 2

88 [osmdesát osm]

Minulý čas způsobových sloves 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Mans dēls negribēja spēlēties ar lelli. M-j s-n-si--ech--- -rá- - -a-e-k-u. M-- s-- s- n------ h--- s p-------- M-j s-n s- n-c-t-l h-á- s p-n-n-o-. ----------------------------------- Můj syn si nechtěl hrát s panenkou. 0
Mana meita negribēja spēlēt futbolu. Moje -cera --ch-ěl- h-át ----a-. M--- d---- n------- h--- f------ M-j- d-e-a n-c-t-l- h-á- f-t-a-. -------------------------------- Moje dcera nechtěla hrát fotbal. 0
Mana sieva negribēja ar mani spēlēt šahu. M-je--ena ---mn---necht--- -rát -a-h-. M--- ž--- s- m--- n------- h--- š----- M-j- ž-n- s- m-o- n-c-t-l- h-á- š-c-y- -------------------------------------- Moje žena se mnou nechtěla hrát šachy. 0
Mani bērni negribēja iet pastaigāties. Moje d--- n-c--ěly-j-t--- pr--h-zku. M--- d--- n------- j-- n- p--------- M-j- d-t- n-c-t-l- j-t n- p-o-h-z-u- ------------------------------------ Moje děti nechtěly jít na procházku. 0
Viņi negribēja uzkopt istabu. N--htěly-uk---i--p-ko-. N------- u------ p----- N-c-t-l- u-l-d-t p-k-j- ----------------------- Nechtěly uklidit pokoj. 0
Viņi negribēja iet gultā. N-ch-ě-y j-t d- p-s-el--- ----. N------- j-- d- p------ / s---- N-c-t-l- j-t d- p-s-e-e / s-á-. ------------------------------- Nechtěly jít do postele / spát. 0
Viņš nedrīkstēja ēst saldējumu. N-směl--ís--z-rzl--u. N----- j--- z-------- N-s-ě- j-s- z-r-l-n-. --------------------- Nesměl jíst zmrzlinu. 0
Viņš nedrīkstēja ēst šokolādi. N-sm---jíst---k--á-u. N----- j--- č-------- N-s-ě- j-s- č-k-l-d-. --------------------- Nesměl jíst čokoládu. 0
Viņš nedrīkstēja ēst konfektes. Nes--l ---t b-nb-n-. N----- j--- b------- N-s-ě- j-s- b-n-ó-y- -------------------- Nesměl jíst bonbóny. 0
Es drīkstēju sev kaut ko vēlēties. S-ěl --sm--- jse--s--n-co -ř-t. S--- / s---- j--- s- n--- p---- S-ě- / s-ě-a j-e- s- n-c- p-á-. ------------------------------- Směl / směla jsem si něco přát. 0
Es drīkstēju nopirkt sev kleitu. S-ě--/ s-ě-a--sem s- koupit š---. S--- / s---- j--- s- k----- š---- S-ě- / s-ě-a j-e- s- k-u-i- š-t-. --------------------------------- Směl / směla jsem si koupit šaty. 0
Es drīkstēju paņemt šokolādes konfekti. S-ě-----mě-a ---m -i -z-- p--l-n-u. S--- / s---- j--- s- v--- p-------- S-ě- / s-ě-a j-e- s- v-í- p-a-i-k-. ----------------------------------- Směl / směla jsem si vzít pralinku. 0
Vai tu drīkstēji lidmašīnā smēķēt? S--l - -mě-a-j-----uři--- ---a-le? S--- / s---- j-- k----- v l------- S-ě- / s-ě-a j-i k-u-i- v l-t-d-e- ---------------------------------- Směl / směla jsi kouřit v letadle? 0
Vai tu drīkstēji slimnīcā dzert alu? S-ěl /-s--l---si------ ----c-i----ivo? S--- / s---- j-- p-- v n-------- p---- S-ě- / s-ě-a j-i p-t v n-m-c-i-i p-v-? -------------------------------------- Směl / směla jsi pít v nemocnici pivo? 0
Vai tu drīkstēji ņemt līdzi uz viesnīcu suni? Sm-l-- -m----j-i--zít ps- - sebou do--otelu? S--- / s---- j-- v--- p-- s s---- d- h------ S-ě- / s-ě-a j-i v-í- p-a s s-b-u d- h-t-l-? -------------------------------------------- Směl / směla jsi vzít psa s sebou do hotelu? 0
Brīvdienās bērni drīkstēja ilgi palikt ārā. O----zd----c----ě-y d--i zůstat --ouh- --n-u. O p---------- s---- d--- z----- d----- v----- O p-á-d-i-á-h s-ě-y d-t- z-s-a- d-o-h- v-n-u- --------------------------------------------- O prázdninách směly děti zůstat dlouho venku. 0
Viņi drīkstēja ilgi spēlēties pagalmā. Mo-ly -- --á----o--- na d--ře. M---- s- h--- d----- n- d----- M-h-y s- h-á- d-o-h- n- d-o-e- ------------------------------ Mohly si hrát dlouho na dvoře. 0
Viņi drīkstēja ilgi palikt nomodā. S-ě-----st-t -l--h--vzh-r-. S---- z----- d----- v------ S-ě-y z-s-a- d-o-h- v-h-r-. --------------------------- Směly zůstat dlouho vzhůru. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Ieteikumi pret aizmiršanu

Mācīšanās ne vienmēr ir viegla. Pat ja tā ir jautra, tā var nogurdināt. Bet kad mēs kaut ko iemācamies, mēs esam priecīgi. Mēs lepojamies ar sevi un ar saviem panākumiem. Diemžēl, mēs varam aizmirst, ko esam iemācījušies. Šī problēma jo īpaši attiecas uz valodām. Lielākā daļa no mums skolā apgūst vienu vai vairākas svešvalodas. Parasti pēc skolas beigšanas šīs zināšanas izgaist. Mēs šajā valodā gandrīz vairs nerunājam. Mūsu ikdienas dzīvē dominē mūšu dzimtā valoda. Vairākas svešvalodas parasti tiek izmantotas tikai atvaļinājumā. Bet, ja zināšanas regulāri neizmanto, tās pazūd. Mūsu smadzenēm nepieciešams treniņš. Var teikt, ka tās darbojas kā muskuļi. Šo muskuli ir jāvingrina, lai tas nekļūtu vājš. Bet ir iespējams arī novērst aizmiršanu. Galvenais, atkārtoti izmanto apgūto vielu. Variet sev uzstādīt skaidrus noteikumus. Dažādām nedēļas dienām Jūs variet izplānot nelielu programmu. Pirmdienā Jūs varētu, piemēram, svešvalodā lasīt grāmatu. Trešdienās- klausīties ārzemju radiostaciju. Un piektdien - veiciet ierakstu savā dienasgrāmata ierakstu izmantojot svešvalodu. Tā Jūs pārslēdzaties starp lasīšanu, klausīšanos un rakstīšanu. Jūsu zināšanas pastāvīgi tiek dažādos veidos aktivizētas. Visiem šiem vingrinājumiem nav jābūt ilgiem; pietiek ar pusstundu. Bet svarīgi ir, lai Jūs vingrinātos regulāri! Pētījumi pierāda, ka to, ko iemācamies, var saglabāties desmitiem gadu… To tikai vēlreiz jāizrok no dziļumiem…