Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   cs Přivlastňovací zájmena 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [šedesát šest]

Přivlastňovací zájmena 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
es – mans j-----ůj-/ mo---(--ů- ------e) j- – m-- / m--- (---- / s----- j- – m-j / m-j- (-v-j / s-o-e- ------------------------------ já – můj / moje (svůj / svoje) 0
Es nevaru atrast savu atslēgu. Nemů-u--a-ít-svů- klíč. N----- n---- s--- k---- N-m-ž- n-j-t s-ů- k-í-. ----------------------- Nemůžu najít svůj klíč. 0
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. Nemů-u n-jí- sv-u-jí-de-k-. N----- n---- s--- j-------- N-m-ž- n-j-t s-o- j-z-e-k-. --------------------------- Nemůžu najít svou jízdenku. 0
tu – tavs t- --tv-j----v-j- -svůj-- --o-e) t- – t--- / t---- (---- / s----- t- – t-ů- / t-o-e (-v-j / s-o-e- -------------------------------- ty – tvůj / tvoje (svůj / svoje) 0
Vai tu atradi savu atslēgu? Na-e- j-i -v-j k---? N---- j-- s--- k---- N-š-l j-i s-ů- k-í-? -------------------- Našel jsi svůj klíč? 0
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? N-š-l-jsi --ou-j-zde--u? N---- j-- s--- j-------- N-š-l j-i s-o- j-z-e-k-? ------------------------ Našel jsi svou jízdenku? 0
viņš – viņa o- --je-----vů--/-s-o--) o- – j--- (---- / s----- o- – j-h- (-v-j / s-o-e- ------------------------ on – jeho (svůj / svoje) 0
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? Neví-,-kd--je--eho k--č? N----- k-- j- j--- k---- N-v-š- k-e j- j-h- k-í-? ------------------------ Nevíš, kde je jeho klíč? 0
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? N--íš---de -e-j-h- -í--en-a? N----- k-- j- j--- j-------- N-v-š- k-e j- j-h- j-z-e-k-? ---------------------------- Nevíš, kde je jeho jízdenka? 0
viņa – viņas ona - -ej- -s-ů--/ --o--) o-- – j--- (---- / s----- o-a – j-j- (-v-j / s-o-e- ------------------------- ona – její (svůj / svoje) 0
Viņai ir pazudusi nauda. Její p-ní-e j-----r--. J--- p----- j--- p---- J-j- p-n-z- j-o- p-y-. ---------------------- Její peníze jsou pryč. 0
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. A--e-í kre-i-ní -------e-t-ké--ry-. A j--- k------- k---- j- t--- p---- A j-j- k-e-i-n- k-r-a j- t-k- p-y-. ----------------------------------- A její kreditní karta je také pryč. 0
mēs – mūsu m----n-- /--a-- (s----/-sv-j-) m- – n-- / n--- (---- / s----- m- – n-š / n-š- (-v-j / s-o-e- ------------------------------ my – náš / naše (svůj / svoje) 0
Mūsu vectētiņš ir slims. N----ěd---k -- -emo--ý. N-- d------ j- n------- N-š d-d-č-k j- n-m-c-ý- ----------------------- Náš dědeček je nemocný. 0
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. N-š---abi--- je-z-ravá. N--- b------ j- z------ N-š- b-b-č-a j- z-r-v-. ----------------------- Naše babička je zdravá. 0
jūs – jūsu v--– v-š /-va-e (--ůj / s-o--) v- – v-- / v--- (---- / s----- v- – v-š / v-š- (-v-j / s-o-e- ------------------------------ vy – váš / vaše (svůj / svoje) 0
Bērni, kur ir jūsu tētis? Dět-,---- ---vá--ta-ín--? D---- k-- j- v-- t------- D-t-, k-e j- v-š t-t-n-k- ------------------------- Děti, kde je váš tatínek? 0
Bērni, kur ir jūsu mamma? D--i- -d- -- -aš---a-inka? D---- k-- j- v--- m------- D-t-, k-e j- v-š- m-m-n-a- -------------------------- Děti, kde je vaše maminka? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!