Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   cs Konverzace 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [dvacet]

Konverzace 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Uděl-jt- si po-o--í! U------- s- p------- U-ě-e-t- s- p-h-d-í- -------------------- Udělejte si pohodlí! 0
Jūtieties kā mājās! C--t- -e-jak---o-a! C---- s- j--- d---- C-ť-e s- j-k- d-m-! ------------------- Ciťte se jako doma! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? C- s---áte k ---í? C- s- d--- k p---- C- s- d-t- k p-t-? ------------------ Co si dáte k pití? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? Máte r-d /-rád- hu---? M--- r-- / r--- h----- M-t- r-d / r-d- h-d-u- ---------------------- Máte rád / ráda hudbu? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Mám -á--kl-s--k-u-h-db-. M-- r-- k-------- h----- M-m r-d k-a-i-k-u h-d-u- ------------------------ Mám rád klasickou hudbu. 0
Te ir mani kompaktdiski. Ta-y-j--u--- -------. T--- j--- m- c------- T-d- j-o- m- c-d-č-a- --------------------- Tady jsou má cédéčka. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? H-aj-te n- ---------de-ní-n-----j? H------ n- n----- h------ n------- H-a-e-e n- n-j-k- h-d-b-í n-s-r-j- ---------------------------------- Hrajete na nějaký hudební nástroj? 0
Te ir mana ģitāra. T- -e-m-je---tar-. T- j- m--- k------ T- j- m-j- k-t-r-. ------------------ To je moje kytara. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Z--v-t--rá- / ----? Z------ r-- / r---- Z-í-á-e r-d / r-d-? ------------------- Zpíváte rád / ráda? 0
Vai Jums ir bērni? Máte-d---? M--- d---- M-t- d-t-? ---------- Máte děti? 0
Vai Jums ir suns? M-te psa? M--- p--- M-t- p-a- --------- Máte psa? 0
Vai Jums ir kaķis? Má-e -o-ku? M--- k----- M-t- k-č-u- ----------- Máte kočku? 0
Te ir manas grāmatas. T-t- -so--mé k-ih-. T--- j--- m- k----- T-t- j-o- m- k-i-y- ------------------- Toto jsou mé knihy. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. M-m roz-----ou t-to---i--. M-- r--------- t--- k----- M-m r-z-č-e-o- t-t- k-i-u- -------------------------- Mám rozečtenou tuto knihu. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Co-rá- / --d-----t-? C- r-- / r--- č----- C- r-d / r-d- č-e-e- -------------------- Co rád / ráda čtete? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Ch-díte r---/ r--- na--o-ce-t-? C------ r-- / r--- n- k-------- C-o-í-e r-d / r-d- n- k-n-e-t-? ------------------------------- Chodíte rád / ráda na koncerty? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? C--d--e---d - r-d- -o di-ad--? C------ r-- / r--- d- d------- C-o-í-e r-d / r-d- d- d-v-d-a- ------------------------------ Chodíte rád / ráda do divadla? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Cho---e-rá--/ rád--d- ope-y? C------ r-- / r--- d- o----- C-o-í-e r-d / r-d- d- o-e-y- ---------------------------- Chodíte rád / ráda do opery? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!