Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   ha Adjectives 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [sabain da tara]

Adjectives 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Ina s--ye-da-rig---hu-i Ina sanye da riga shudi I-a s-n-e d- r-g- s-u-i ----------------------- Ina sanye da riga shudi 0
Man mugurā ir sarkana kleita. In--s---e--- --r----a. Ina sanye da jar riga. I-a s-n-e d- j-r r-g-. ---------------------- Ina sanye da jar riga. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. In----n-e -a r--ar--o-e. Ina sanye da rigar kore. I-a s-n-e d- r-g-r k-r-. ------------------------ Ina sanye da rigar kore. 0
Es pērku melnu somu. Ina--i--n-ba--------. Ina siyan bakar jaka. I-a s-y-n b-k-r j-k-. --------------------- Ina siyan bakar jaka. 0
Es pērku brūnu somu. Ina s---- --k---l-unin r--an--a--. Ina siyan jakar launin ruwan kasa. I-a s-y-n j-k-r l-u-i- r-w-n k-s-. ---------------------------------- Ina siyan jakar launin ruwan kasa. 0
Es pērku baltu somu. In- s-y-n---rar-ja--. Ina siyan farar jaka. I-a s-y-n f-r-r j-k-. --------------------- Ina siyan farar jaka. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Ina--uk-tan-s-buwa- mo-a Ina bukatan sabuwar mota I-a b-k-t-n s-b-w-r m-t- ------------------------ Ina bukatan sabuwar mota 0
Man vajag ātru mašīnu. Ina-b-ka-a--mo-- -a---auri Ina bukatan mota mai sauri I-a b-k-t-n m-t- m-i s-u-i -------------------------- Ina bukatan mota mai sauri 0
Man vajag ērtu mašīnu. I-a b-k-ta--mot- --- d-di Ina bukatan mota mai dadi I-a b-k-t-n m-t- m-i d-d- ------------------------- Ina bukatan mota mai dadi 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. W----------a-tana -aun--a --n. Wata tsohuwa tana zaune a can. W-t- t-o-u-a t-n- z-u-e a c-n- ------------------------------ Wata tsohuwa tana zaune a can. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. Wata-m-ce ma- -iba----a-za-n--a ca-. Wata mace mai kiba tana zaune a can. W-t- m-c- m-i k-b- t-n- z-u-e a c-n- ------------------------------------ Wata mace mai kiba tana zaune a can. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. Wat- m-c----i s-n s-n- t--a--a-n- --c-n. Wata mace mai son sani tana zaune a can. W-t- m-c- m-i s-n s-n- t-n- z-u-e a c-n- ---------------------------------------- Wata mace mai son sani tana zaune a can. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Ba-i-m--mut--- -- m-----y-u. Baƙinmu mutane ne masu kyau. B-ƙ-n-u m-t-n- n- m-s- k-a-. ---------------------------- Baƙinmu mutane ne masu kyau. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. B----mu -ut-ne n--mas- la--b-. Baƙinmu mutane ne masu ladabi. B-ƙ-n-u m-t-n- n- m-s- l-d-b-. ------------------------------ Baƙinmu mutane ne masu ladabi. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Ba-i--u s------a-------ane m-su--a--s-aa--. Baƙinmu sun kasance mutane masu ban shaawa. B-ƙ-n-u s-n k-s-n-e m-t-n- m-s- b-n s-a-w-. ------------------------------------------- Baƙinmu sun kasance mutane masu ban shaawa. 0
Man ir mīļi bērni. I-a-------ra Ina son yara I-a s-n y-r- ------------ Ina son yara 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. A----m-k-ab-a-sun- da--a-- n- --n--. Amma makwabta suna da yaya na banza. A-m- m-k-a-t- s-n- d- y-y- n- b-n-a- ------------------------------------ Amma makwabta suna da yaya na banza. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Shin yara--u su-- d--k--u? Shin yaranku suna da kyau? S-i- y-r-n-u s-n- d- k-a-? -------------------------- Shin yaranku suna da kyau? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.