Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   ha Getting to know others

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 uku]

Getting to know others

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! S-n--! Sannu! S-n-u- ------ Sannu! 0
Labdien! Ina k-ana! Ina kwana! I-a k-a-a- ---------- Ina kwana! 0
Kā klājas? / Kā iet? Laf-ya lau? Lafiya lau? L-f-y- l-u- ----------- Lafiya lau? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? K----d-g---ur-i? Kuna daga Turai? K-n- d-g- T-r-i- ---------------- Kuna daga Turai? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? Ku-a--ag---me-i--? Kuna daga America? K-n- d-g- A-e-i-a- ------------------ Kuna daga America? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? d-g---si-a ka-e? daga Asiya kake? d-g- A-i-a k-k-? ---------------- daga Asiya kake? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? A w-ne-ot-- --k--sauka? A wane otal kuke sauka? A w-n- o-a- k-k- s-u-a- ----------------------- A wane otal kuke sauka? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? Har----sh--ka --sa--- - n--? Har yaushe ka kasance a nan? H-r y-u-h- k- k-s-n-e a n-n- ---------------------------- Har yaushe ka kasance a nan? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? H-- -aush- -a-k-------? Har yaushe za ku zauna? H-r y-u-h- z- k- z-u-a- ----------------------- Har yaushe za ku zauna? 0
Vai Jums šeit patīk? K--- -o- s-- - --n? Kuna son shi a nan? K-n- s-n s-i a n-n- ------------------- Kuna son shi a nan? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Ku-a --t-? Kuna hutu? K-n- h-t-? ---------- Kuna hutu? 0
Apciemojiet mani! Ku-ziy-r-e--- -ani-lo-ac-! Ku ziyarce ni wani lokaci! K- z-y-r-e n- w-n- l-k-c-! -------------------------- Ku ziyarce ni wani lokaci! 0
Te ir mana adrese. Ga---i----i--. Ga adireshina. G- a-i-e-h-n-. -------------- Ga adireshina. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? S-i g-b-? Sai gobe? S-i g-b-? --------- Sai gobe? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Y--ha-u-----n---a -sare-t--re. Yi hakuri, ina da tsare-tsare. Y- h-k-r-, i-a d- t-a-e-t-a-e- ------------------------------ Yi hakuri, ina da tsare-tsare. 0
Atā! / Čau! Wal----! Wallahi! W-l-a-i- -------- Wallahi! 0
Uz redzēšanos! B---a--a z-w-! Barka da zuwa! B-r-a d- z-w-! -------------- Barka da zuwa! 0
Uz drīzu redzēšanos! S-- --j-m-! Sai anjima! S-i a-j-m-! ----------- Sai anjima! 0

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…