Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   ha House cleaning

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [goma sha takwas]

House cleaning

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. Yau ------. Yau Asabar. Y-u A-a-a-. ----------- Yau Asabar. 0
Šodien mums ir laiks. Yau-mun- ------a-i. Yau muna da lokaci. Y-u m-n- d- l-k-c-. ------------------- Yau muna da lokaci. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. A -au m-n---s-ft-ce--a--n. A yau muna tsaftace ɗakin. A y-u m-n- t-a-t-c- ɗ-k-n- -------------------------- A yau muna tsaftace ɗakin. 0
Es uzkopju vannas istabu. I-a---a-tac- gidan wa-ka. Ina tsaftace gidan wanka. I-a t-a-t-c- g-d-n w-n-a- ------------------------- Ina tsaftace gidan wanka. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mi-i-a -a---wa-k---ot-. Mijina yana wanke mota. M-j-n- y-n- w-n-e m-t-. ----------------------- Mijina yana wanke mota. 0
Bērni tīra divriteņus. Yara--un-------ac----kuna-. Yara suna tsaftace kekunan. Y-r- s-n- t-a-t-c- k-k-n-n- --------------------------- Yara suna tsaftace kekunan. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. Go--o-t-na sha-a---- fura-ni. Goggo tana shayar da furanni. G-g-o t-n- s-a-a- d- f-r-n-i- ----------------------------- Goggo tana shayar da furanni. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Y----s-n---s--t--e d-k---y-ra. Yara suna tsaftace dakin yara. Y-r- s-n- t-a-t-c- d-k-n y-r-. ------------------------------ Yara suna tsaftace dakin yara. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M--i-a yana----k-----u-. Mijina yana wanke tebur. M-j-n- y-n- w-n-e t-b-r- ------------------------ Mijina yana wanke tebur. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. N---an-a wank- a-ci-in i--i--wank-. Na sanya wanki a cikin injin wanki. N- s-n-a w-n-i a c-k-n i-j-n w-n-i- ----------------------------------- Na sanya wanki a cikin injin wanki. 0
Es izkaru veļu. Ina -------w---i Ina rataye wanki I-a r-t-y- w-n-i ---------------- Ina rataye wanki 0
Es gludinu veļu. I-- b-ƙ------fe w-nk-. Ina baƙin ƙarfe wanki. I-a b-ƙ-n ƙ-r-e w-n-i- ---------------------- Ina baƙin ƙarfe wanki. 0
Logi ir netīri. Gi---h-n--u-a-d--d-t--. Gilashin suna da datti. G-l-s-i- s-n- d- d-t-i- ----------------------- Gilashin suna da datti. 0
Grīda ir netīra. Ka--n----i--att-. Kasan yayi datti. K-s-n y-y- d-t-i- ----------------- Kasan yayi datti. 0
Trauki ir netīri. Ji-a-ji-a --n-ƙaza--u. Jita-jita sun ƙazantu. J-t---i-a s-n ƙ-z-n-u- ---------------------- Jita-jita sun ƙazantu. 0
Kas nospodrinās logus? Wanen- y-k--t--ft--e-t--o---? Wanene yake tsaftace tagogin? W-n-n- y-k- t-a-t-c- t-g-g-n- ----------------------------- Wanene yake tsaftace tagogin? 0
Kas izsūks putekļus? W--e-e y----kw---e--? Wanene yake kwashewa? W-n-n- y-k- k-a-h-w-? --------------------- Wanene yake kwashewa? 0
Kas nomazgās traukus? Wa-e-e -e ----jita-j-ta? Wanene ke yin jita-jita? W-n-n- k- y-n j-t---i-a- ------------------------ Wanene ke yin jita-jita? 0

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!