Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   ha Past tense 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [tamanin da daya]

Past tense 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
rakstīt ru---a rubuta r-b-t- ------ rubuta 0
Viņš rakstīja vēstuli. Y- rubuta--a--rd-. Ya rubuta takarda. Y- r-b-t- t-k-r-a- ------------------ Ya rubuta takarda. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. Kum---- r---t---at-. Kuma ta rubuta kati. K-m- t- r-b-t- k-t-. -------------------- Kuma ta rubuta kati. 0
lasīt ka-a--a karanta k-r-n-a ------- karanta 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Ya ---an-- m-j-----. Ya karanta mujallar. Y- k-r-n-a m-j-l-a-. -------------------- Ya karanta mujallar. 0
Un viņa lasīja grāmatu. K-ma ta karan---l----f-. Kuma ta karanta littafi. K-m- t- k-r-n-a l-t-a-i- ------------------------ Kuma ta karanta littafi. 0
ņemt dau-a dauka d-u-a ----- dauka 0
Viņš paņēma cigareti. Y----u-i-t-ba. Ya dauki taba. Y- d-u-i t-b-. -------------- Ya dauki taba. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Cho--late--a -au--. Chocolate ta dauko. C-o-o-a-e t- d-u-o- ------------------- Chocolate ta dauko. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Ya-----nc- ----r------- ---- -a -a-a--- mai a--nci. Ya kasance marar aminci amma ta kasance mai aminci. Y- k-s-n-e m-r-r a-i-c- a-m- t- k-s-n-e m-i a-i-c-. --------------------------------------------------- Ya kasance marar aminci amma ta kasance mai aminci. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. La--l---e --ma -a --ag-l-. Lalala ce amma ta shagala. L-l-l- c- a-m- t- s-a-a-a- -------------------------- Lalala ce amma ta shagala. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Ta-a----ne -m-- tan- d- ------. Talauci ne amma tana da arziki. T-l-u-i n- a-m- t-n- d- a-z-k-. ------------------------------- Talauci ne amma tana da arziki. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Ba sh--d---u-i s-i--as--. Ba shi da kudi sai bashi. B- s-i d- k-d- s-i b-s-i- ------------------------- Ba shi da kudi sai bashi. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Ba-------a-ba---a-y- r---in---a. Bai yi saa ba, ya yi rashin saa. B-i y- s-a b-, y- y- r-s-i- s-a- -------------------------------- Bai yi saa ba, ya yi rashin saa. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. B-i -i -as--a---,--m-a-ya ka-a. Bai yi nasara ba, amma ya kasa. B-i y- n-s-r- b-, a-m- y- k-s-. ------------------------------- Bai yi nasara ba, amma ya kasa. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. B---g--s------m-a-y- k--a---m--w-. Bai gamsu ba amma ya kasa gamsuwa. B-i g-m-u b- a-m- y- k-s- g-m-u-a- ---------------------------------- Bai gamsu ba amma ya kasa gamsuwa. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. B-i -i -ad- ba- ba--j---adi-ba. Bai ji dadi ba, bai ji dadi ba. B-i j- d-d- b-, b-i j- d-d- b-. ------------------------------- Bai ji dadi ba, bai ji dadi ba. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. B--a so-s----b------ -hi b-. Ba a so shi, ba a so shi ba. B- a s- s-i- b- a s- s-i b-. ---------------------------- Ba a so shi, ba a so shi ba. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.