Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   ha Possessive pronouns 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [sittin da bakwai]

Possessive pronouns 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
brilles g-l---in gilashin g-l-s-i- -------- gilashin 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Ya---nta ---ash-- --. Ya manta gilashin sa. Y- m-n-a g-l-s-i- s-. --------------------- Ya manta gilashin sa. 0
Kur tad ir viņa brilles? In--gila---n-s-? Ina gilashin sa? I-a g-l-s-i- s-? ---------------- Ina gilashin sa? 0
pulkstenis a--g-n agogon a-o-o- ------ agogon 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Ago--n -a--a ----e. Agogon sa ya karye. A-o-o- s- y- k-r-e- ------------------- Agogon sa ya karye. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. A-ogo- y--r----- a--an--. Agogon ya rataya a bango. A-o-o- y- r-t-y- a b-n-o- ------------------------- Agogon ya rataya a bango. 0
pase fasf- -in fasfo din f-s-o d-n --------- fasfo din 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Y--bat- f---o-dins-. Ya bata fasfo dinsa. Y- b-t- f-s-o d-n-a- -------------------- Ya bata fasfo dinsa. 0
Kur tad ir viņa pase? I-- -as-- di-sa? Ina fasfo dinsa? I-a f-s-o d-n-a- ---------------- Ina fasfo dinsa? 0
viņi – viņu ta ---a ta - ta t- - t- ------- ta - ta 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. Yara ba--- -u -ya-s-mun i-ay-n-u ba. Yara ba za su iya samun iyayensu ba. Y-r- b- z- s- i-a s-m-n i-a-e-s- b-. ------------------------------------ Yara ba za su iya samun iyayensu ba. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. A--a---i--y--e--- --n--zuwa! Amma sai iyayenta suna zuwa! A-m- s-i i-a-e-t- s-n- z-w-! ---------------------------- Amma sai iyayenta suna zuwa! 0
Jūs – Jūsu K- - ka Ka - ka K- - k- ------- Ka - ka 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Y--a----i--r-------- Mü-l--? Yaya tafiyarku Malam Müller? Y-y- t-f-y-r-u M-l-m M-l-e-? ---------------------------- Yaya tafiyarku Malam Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Ina m-tar-a-M---M--l-r? Ina matarka Mr. Müller? I-a m-t-r-a M-. M-l-e-? ----------------------- Ina matarka Mr. Müller? 0
Jūs – Jūsu Ka---ka Ka - ka K- - k- ------- Ka - ka 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? Y-ya -a---a----ku -al-m--S-h-idt? Yaya tafiyar taku Malama Schmidt? Y-y- t-f-y-r t-k- M-l-m- S-h-i-t- --------------------------------- Yaya tafiyar taku Malama Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? I-a-mi--nki, --s -m---? Ina mijinki, Mrs Smith? I-a m-j-n-i- M-s S-i-h- ----------------------- Ina mijinki, Mrs Smith? 0

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!