Sarunvārdnīca

lv kaut ko vēlēties   »   ha to like something

70 [septiņdesmit]

kaut ko vēlēties

kaut ko vēlēties

70 [sabain]

to like something

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu hausu Spēlēt Vairāk
Vai Jūs vēlaties smēķēt? Ku-a-s- ---s-- t---? Kuna so ku sha taba? K-n- s- k- s-a t-b-? -------------------- Kuna so ku sha taba? 0
Vai Jūs vēlaties dejot? ka-- so-ka-yi---wa? kana so ka yi rawa? k-n- s- k- y- r-w-? ------------------- kana so ka yi rawa? 0
Vai Jūs vēlaties iet pastaigāties? K- -u da- ta----ad-n? Ko mu dan taka kadan? K- m- d-n t-k- k-d-n- --------------------- Ko mu dan taka kadan? 0
Es vēlos smēķēt. I-- s- -- sh---aba Ina so in sha taba I-a s- i- s-a t-b- ------------------ Ina so in sha taba 0
Vai tu vēlies cigareti? k-n--son-----? kana son taba? k-n- s-n t-b-? -------------- kana son taba? 0
Viņš vēlas piesmēķēt. Yana-s-n-----. Yana son wuta. Y-n- s-n w-t-. -------------- Yana son wuta. 0
Es vēlos kaut ko iedzert. I-a -- -- s-a Ina so in sha I-a s- i- s-a ------------- Ina so in sha 0
Es vēlos kaut ko ēst. I-a s--i- -i w-----bu. Ina so in ci wani abu. I-a s- i- c- w-n- a-u- ---------------------- Ina so in ci wani abu. 0
Es vēlos nedaudz atpūsties. In--so-in -ut-. Ina so in huta. I-a s- i- h-t-. --------------- Ina so in huta. 0
Es vēlos Jums ko pajautāt. Ina s- in tam-a-e----wa-i -b-. Ina so in tambaye ku wani abu. I-a s- i- t-m-a-e k- w-n- a-u- ------------------------------ Ina so in tambaye ku wani abu. 0
Es vēlos Jums ko lūgt. Ina -o-in tam---- ku---n- ---. Ina so in tambaye ku wani abu. I-a s- i- t-m-a-e k- w-n- a-u- ------------------------------ Ina so in tambaye ku wani abu. 0
Es vēlos Jūs uz kaut ko uzaicināt. I-- -o in-ga---ce-k- z-w--w----ab-. Ina so in gayyace ku zuwa wani abu. I-a s- i- g-y-a-e k- z-w- w-n- a-u- ----------------------------------- Ina so in gayyace ku zuwa wani abu. 0
Ko Jūs, lūdzu, vēlaties? m--ku----- d-- Al--h me kuke so don Allah m- k-k- s- d-n A-l-h -------------------- me kuke so don Allah 0
Vai Jūs vēlaties kafiju? Ku---so ku---a -o-i? Kuna so ku sha kofi? K-n- s- k- s-a k-f-? -------------------- Kuna so ku sha kofi? 0
Varbūt Jūs labāk vēlaties tēju? Ko -a-g---ma-e -a--ha k---? Ko ka gwammace ka sha kofi? K- k- g-a-m-c- k- s-a k-f-? --------------------------- Ko ka gwammace ka sha kofi? 0
Mēs vēlamies braukt mājās. Mu-- ---mu k-----i-a. Muna so mu koma gida. M-n- s- m- k-m- g-d-. --------------------- Muna so mu koma gida. 0
Vai Jūs vēlaties taksometru? ku-a -o- --si kuna son tasi k-n- s-n t-s- ------------- kuna son tasi 0
Viņi vēlas piezvanīt. Kun--so- -----i--. Kuna son yin kira. K-n- s-n y-n k-r-. ------------------ Kuna son yin kira. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Divas valodas = divi runas centri!

Mūsu smadzenēm vienalga, kad mēs mācamies valodu. Tas ir tādēļ, ka dažādām valodām ir dažādas glabātuves. Ne visas valodas, kuras apgūstam glabājas vienkopus. Valodai, kuru apgūstam, kad esam pieaugiši, ir sava glabāšanas vieta. Tas nozīmē, ka smadzenes jaunos likumus apstrādā atšķitīgā vietā. Tā netiek glabāta vienā vietā ar dzimto valodu. Savukārt, divvalodīgie izmanto tikai vienu smadzeņu daļu. Vairāki pētījumi nonākuši pie šāda slēdziena. Neurozinātnieki izmeklējuši vairākus testa subjektus. Šie subjekti brīvi pārvaldīja divas valodas. Viena daļa grupas bija uzauguši divvalodīgā vidē. Otra daļa bija apguvuši otru valodu vēlāk savā dzīvē. Zinātnieki varēja izmērīt smadzeņu darbību valodu pārbaudījumu laikā. Tā viņi vrēja redzēt, kuras smadzeņu daļas testa laikā darbojās. Un viņi redzēja, ka ‘vēlajiem’ valodu apguvējiem ir divi runas centri. Zinātnieki jau sen domāja, ka tas tā ir. Cilvēki ar smadzeņu traumām uzrāda savādākus simptomus. Tātad, smadzeņu trauma var arī novest pie runas problēmām. Cietušie nespēj tik labi izrunāt vai saprast vārdus. Bet divvalodīgie bieži uzrāda neparastus simptomus. To runas problēmas ne vienmēr ietekmē abas valodas. Ja traumēta tikai viena smadzeņu daļa, tad funkcionē vēl otra. Tad pacienti runā vienā valodā labāk nekā otrā. Abas valodas tiek atkārtoti apgūtas dažādos ātrumos. Tas pierāda, ka valodas netiek glabātas vienā vietā. Tādēļ, ka tās nebija apgūtas vienlaicīgi, tās izveido divus centrus. Vēl nav skaidrs, kā mūsu smadzenes pārvalda vairākas valodas. Bet jauni atklājumi varētu novest pie jaunām mācīšanās stratēģijām.