Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   ro Pronume posesiv 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [şaizeci şi şase]

Pronume posesiv 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
es – mans eu-–-al -eu eu – al meu e- – a- m-u ----------- eu – al meu 0
Es nevaru atrast savu atslēgu. N- î-- g--esc ------. Nu îmi găsesc cheile. N- î-i g-s-s- c-e-l-. --------------------- Nu îmi găsesc cheile. 0
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. N- îmi -ăsesc-----tu---e--ăl--o-i-. Nu îmi găsesc biletul de călătorie. N- î-i g-s-s- b-l-t-l d- c-l-t-r-e- ----------------------------------- Nu îmi găsesc biletul de călătorie. 0
tu – tavs tu-– al -ău tu – al tău t- – a- t-u ----------- tu – al tău 0
Vai tu atradi savu atslēgu? Ţi--i g-sit c-e-l-? Ţi-ai găsit cheile? Ţ---i g-s-t c-e-l-? ------------------- Ţi-ai găsit cheile? 0
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? Ţ------ăsit b-le--- -e --lă-ori-? Ţi-ai găsit biletul de călătorie? Ţ---i g-s-t b-l-t-l d- c-l-t-r-e- --------------------------------- Ţi-ai găsit biletul de călătorie? 0
viņš – viņa e--–-a--l-i el – al lui e- – a- l-i ----------- el – al lui 0
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? Ş-i- ---- --nt cheil-----? Ştii unde sunt cheile lui? Ş-i- u-d- s-n- c-e-l- l-i- -------------------------- Ştii unde sunt cheile lui? 0
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? Ş-i- u-de -ste --------lu- ---------rie? Ştii unde este biletul lui de călătorie? Ş-i- u-d- e-t- b-l-t-l l-i d- c-l-t-r-e- ---------------------------------------- Ştii unde este biletul lui de călătorie? 0
viņa – viņas e- ---l-ei ea – al ei e- – a- e- ---------- ea – al ei 0
Viņai ir pazudusi nauda. B-----e---u dis-ărut. Banii ei au dispărut. B-n-i e- a- d-s-ă-u-. --------------------- Banii ei au dispărut. 0
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. Şi--a---a -i d--c--dit a --s-ă-ut de-s--en--. Şi cartea ei de credit a dispărut deasemenea. Ş- c-r-e- e- d- c-e-i- a d-s-ă-u- d-a-e-e-e-. --------------------------------------------- Şi cartea ei de credit a dispărut deasemenea. 0
mēs – mūsu n---– ---no-t-u noi – al nostru n-i – a- n-s-r- --------------- noi – al nostru 0
Mūsu vectētiņš ir slims. B-ni-u- ---tr--este b-----. Bunicul nostru este bolnav. B-n-c-l n-s-r- e-t- b-l-a-. --------------------------- Bunicul nostru este bolnav. 0
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. B------n-----ă este--ă-ăt----. Bunica noastră este sănătoasă. B-n-c- n-a-t-ă e-t- s-n-t-a-ă- ------------------------------ Bunica noastră este sănătoasă. 0
jūs – jūsu vo- – al--os-ru voi – al vostru v-i – a- v-s-r- --------------- voi – al vostru 0
Bērni, kur ir jūsu tētis? Copi-- u--e -s-- ---ic-l v--t--? Copii, unde este tăticul vostru? C-p-i- u-d- e-t- t-t-c-l v-s-r-? -------------------------------- Copii, unde este tăticul vostru? 0
Bērni, kur ir jūsu mamma? C-pi-,-und--e--e -ă--c- -----ră? Copii, unde este mămica voastră? C-p-i- u-d- e-t- m-m-c- v-a-t-ă- -------------------------------- Copii, unde este mămica voastră? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!