Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   ro Zilele săptămânii

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [nouă]

Zilele săptămânii

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena l-ni l--- l-n- ---- luni 0
otrdiena marţi m---- m-r-i ----- marţi 0
trešdiena mi--c--i m------- m-e-c-r- -------- miercuri 0
ceturtdiena j-i j-- j-i --- joi 0
piektdiena v--eri v----- v-n-r- ------ vineri 0
sestdiena s----tă s------ s-m-ă-ă ------- sâmbătă 0
svētdiena dum--ică d------- d-m-n-c- -------- duminică 0
nedēļa s--tă---a s-------- s-p-ă-â-a --------- săptămâna 0
no pirmdienas līdz svētdienai d- --n--p-----umi--că d- l--- p--- d------- d- l-n- p-n- d-m-n-c- --------------------- de luni până duminică 0
Pirmā diena ir pirmdiena. P---a -- --t- l---. P---- z- e--- l---- P-i-a z- e-t- l-n-. ------------------- Prima zi este luni. 0
Otrā diena ir otrdiena. A -o-- zi-e-t----rţi. A d--- z- e--- m----- A d-u- z- e-t- m-r-i- --------------------- A doua zi este marţi. 0
Trešā diena ir trešdiena. A -r-ia-z- e----mie--u--. A t---- z- e--- m-------- A t-e-a z- e-t- m-e-c-r-. ------------------------- A treia zi este miercuri. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. A -at-- zi--st----i. A p---- z- e--- j--- A p-t-a z- e-t- j-i- -------------------- A patra zi este joi. 0
Piektā diena ir piektdiena. A------a----est--vi-e--. A c----- z- e--- v------ A c-n-e- z- e-t- v-n-r-. ------------------------ A cincea zi este vineri. 0
Sestā diena ir sestdiena. A--asea-zi --te--âm---ă. A ş---- z- e--- s------- A ş-s-a z- e-t- s-m-ă-ă- ------------------------ A şasea zi este sâmbătă. 0
Septītā diena ir svētdiena. A---pt---------e d-mini-ă. A ş----- z- e--- d-------- A ş-p-e- z- e-t- d-m-n-c-. -------------------------- A şaptea zi este duminică. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Să--ă-----are---p---z--e. S-------- a-- ş---- z---- S-p-ă-â-a a-e ş-p-e z-l-. ------------------------- Săptămâna are şapte zile. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. N-- lu--ăm-d--r c-nc- --l-. N-- l----- d--- c---- z---- N-i l-c-ă- d-a- c-n-i z-l-. --------------------------- Noi lucrăm doar cinci zile. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!