Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   sv Veckans dagar

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [nio]

Veckans dagar

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
pirmdiena må-dag m----- m-n-a- ------ måndag 0
otrdiena t-s--g t----- t-s-a- ------ tisdag 0
trešdiena onsdag o----- o-s-a- ------ onsdag 0
ceturtdiena t---dag t------ t-r-d-g ------- torsdag 0
piektdiena f----g f----- f-e-a- ------ fredag 0
sestdiena lö-dag l----- l-r-a- ------ lördag 0
svētdiena sön-ag s----- s-n-a- ------ söndag 0
nedēļa ve--an v----- v-c-a- ------ veckan 0
no pirmdienas līdz svētdienai f--n--ån-a- till-söndag f--- m----- t--- s----- f-å- m-n-a- t-l- s-n-a- ----------------------- från måndag till söndag 0
Pirmā diena ir pirmdiena. D-n-fö--ta da--- -r --n---. D-- f----- d---- ä- m------ D-n f-r-t- d-g-n ä- m-n-a-. --------------------------- Den första dagen är måndag. 0
Otrā diena ir otrdiena. Den-a---- d-g-n--- t-s--g. D-- a---- d---- ä- t------ D-n a-d-a d-g-n ä- t-s-a-. -------------------------- Den andra dagen är tisdag. 0
Trešā diena ir trešdiena. D-n-t---j----g-n ä----sd--. D-- t----- d---- ä- o------ D-n t-e-j- d-g-n ä- o-s-a-. --------------------------- Den tredje dagen är onsdag. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. De- -j--de--ag-- -r--------. D-- f----- d---- ä- t------- D-n f-ä-d- d-g-n ä- t-r-d-g- ---------------------------- Den fjärde dagen är torsdag. 0
Piektā diena ir piektdiena. D----em-e-----n -- f-e-a-. D-- f---- d---- ä- f------ D-n f-m-e d-g-n ä- f-e-a-. -------------------------- Den femte dagen är fredag. 0
Sestā diena ir sestdiena. De--s--tte da-e--är-l---a-. D-- s----- d---- ä- l------ D-n s-ä-t- d-g-n ä- l-r-a-. --------------------------- Den sjätte dagen är lördag. 0
Septītā diena ir svētdiena. De----un-e da--n ä- ---da-. D-- s----- d---- ä- s------ D-n s-u-d- d-g-n ä- s-n-a-. --------------------------- Den sjunde dagen är söndag. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. V--ka--h---s-u ----r. V----- h-- s-- d----- V-c-a- h-r s-u d-g-r- --------------------- Veckan har sju dagar. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Vi-a-b-tar --ra-f-- d--a-. V- a------ b--- f-- d----- V- a-b-t-r b-r- f-m d-g-r- -------------------------- Vi arbetar bara fem dagar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!