Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar ka 1   »   sv Bisatser med att 1

91 [deviņdesmit viens]

Palīgteikumi ar ka 1

Palīgteikumi ar ka 1

91 [nittioett]

Bisatser med att 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Rīt varbūt būs labāks laiks. Vädre--bli- -a--k---ätt-e -m--g--. V----- b--- k----- b----- i------- V-d-e- b-i- k-n-k- b-t-r- i-o-g-n- ---------------------------------- Vädret blir kanske bättre imorgon. 0
Kā Jūs to zināt? Hur-ve--ni--e- ? H-- v-- n- d-- ? H-r v-t n- d-t ? ---------------- Hur vet ni det ? 0
Es ceru, ka tas būs labāks. Jag -o----,-att -et-bl-r b-ttr-. J-- h------ a-- d-- b--- b------ J-g h-p-a-, a-t d-t b-i- b-t-r-. -------------------------------- Jag hoppas, att det blir bättre. 0
Viņš noteikti atnāks. H-n ko-m-- a-l--les ---ert. H-- k----- a------- s------ H-n k-m-e- a-l-e-e- s-k-r-. --------------------------- Han kommer alldeles säkert. 0
Vai tas ir noteikti? Ä--de----ke-t? Ä- d-- s------ Ä- d-t s-k-r-? -------------- Är det säkert? 0
Es zinu, ka viņš atnāks. Jag -et,-at--h-n k-m-er. J-- v--- a-- h-- k------ J-g v-t- a-t h-n k-m-e-. ------------------------ Jag vet, att han kommer. 0
Viņš noteikti piezvanīs. H-- rin--r----ert. H-- r----- s------ H-n r-n-e- s-k-r-. ------------------ Han ringer säkert. 0
Patiešām? V-rkl----? V--------- V-r-l-g-n- ---------- Verkligen? 0
Es domāju, ka viņš piezvanīs. Jag t-or, -tt --n ringer. J-- t---- a-- h-- r------ J-g t-o-, a-t h-n r-n-e-. ------------------------- Jag tror, att han ringer. 0
Vīns noteikti ir vecs. Vi-et är --ke---g-mma-t. V---- ä- s----- g------- V-n-t ä- s-k-r- g-m-a-t- ------------------------ Vinet är säkert gammalt. 0
Vai jūs to droši zināt? Vet -i-de---ä-e--? V-- n- d-- s------ V-t n- d-t s-k-r-? ------------------ Vet ni det säkert? 0
Es pieņemu, ka tas ir vecs. Jag----a-- --t -e- -- g---al-. J-- a----- a-- d-- ä- g------- J-g a-t-r- a-t d-t ä- g-m-a-t- ------------------------------ Jag antar, att det är gammalt. 0
Mūsu vadītājs izskatās labi. V-- che----r br----. V-- c--- s-- b-- u-- V-r c-e- s-r b-a u-. -------------------- Vår chef ser bra ut. 0
Jūs tā domājat? T-cke--ni? T----- n-- T-c-e- n-? ---------- Tycker ni? 0
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi. J-- -y--er --ll -c-----, -tt------e--myc-e- -r- --. J-- t----- t--- o-- m--- a-- h-- s-- m----- b-- u-- J-g t-c-e- t-l- o-h m-d- a-t h-n s-r m-c-e- b-a u-. --------------------------------------------------- Jag tycker till och med, att han ser mycket bra ut. 0
Vadītājam noteikti ir draudzene. C-e--n-h-- s----t-e- v--n-n-. C----- h-- s----- e- v------- C-e-e- h-r s-k-r- e- v-n-i-a- ----------------------------- Chefen har säkert en vännina. 0
Jūs patiešām tā domājat? T---------- -e---i-en? T--- n- d-- v--------- T-o- n- d-t v-r-l-g-n- ---------------------- Tror ni det verkligen? 0
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene. D---ä---yc-et -ö-l-g-, --t ha---a- en väni---. D-- ä- m----- m------- a-- h-- h-- e- v------- D-t ä- m-c-e- m-j-i-t- a-t h-n h-r e- v-n-n-a- ---------------------------------------------- Det är mycket möjligt, att han har en väninna. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Spāņu valoda

Spāņu valoda pieder pie pasaules valodām. Vairāk kā 380 miljoniem iedzīvotāju ta ir dzimtā valoda. Papildus, vairāki cilvēkiem tā ir otrā valoda. Tas to padara par vienu no nozīmīgākajām vaoldām uz Zemes. Tā ir arī pati izplatītākā valoda starp romāņu valodām. Spāniski runājošie dēvē savu valodu par español vai castellano . Pēc nosaukuma catellano var spriest par spāņu valodas izcelsmi. Ta attīstījās no dialekta, kurā runāja Kastīlijas apgabalā. Jau 16. gadsimtā lielākā daļa spāņu runāja castellano . Mūsdienās jēdzieni español and castellano tiek lietoti kā sinonīmi. Bet mūsdienās tiem var būt arī politiska dimensija. Spāņu valoda izplatījās ar iekarojumiem un kolonicāciju. Tāpat arī Rietumāfrikā un Filipīnās runā spāņu valodā. Bet lielākā daļa spāniski runājošo dzīvo Amerikā. Centrālajā un Dienvidamerikā dominē spāņu valoda. Kaut gan arī ASV spāniski runājošo skaits pieaug. Apmēram 50 miljoni ASV iedzīvotāju runā spāniski. Tas ir vairāk nekā pašā Spānijā! Spāņu valoda Amerikā ir atšķirīga no tās, ko runā Eiropā. Atšķirība galvenokārt atrodama leksikā un gramatikā. Amerikā, piemēram tiek izmantota savādāka pagātnes laika forma. Tapat arī leksikā var atrast vairākas atšķirības. Daži vārdi tiek izmantoti tikai Amerikā, daži- tikai Spānijā. Bet spāņu valoda arī Amerikā nav vienota. Pastāv dažādi Amerikas spāņu valodas veidi. Pēc angļu valodas spāņu valoda ir visvairāk iemācīta svešvaloda pasaulē Un to var apgūt salīdzinoši ātri. Ko Jūs vēl tur gaidiet? - ¡Vamos!