Sarunvārdnīca

lv Modālo darbības vārdu pagātne 2   »   sv Förfluten tid av modala hjälpverb 2

88 [astoņdesmit astoņi]

Modālo darbības vārdu pagātne 2

Modālo darbības vārdu pagātne 2

88 [åttioåtta]

Förfluten tid av modala hjälpverb 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Mans dēls negribēja spēlēties ar lelli. M-n son v--l--i----le-- me--d-----. Min son ville inte leka med dockan. M-n s-n v-l-e i-t- l-k- m-d d-c-a-. ----------------------------------- Min son ville inte leka med dockan. 0
Mana meita negribēja spēlēt futbolu. Min--ott-- -i--e----e-spela --t-ol-. Min dotter ville inte spela fotboll. M-n d-t-e- v-l-e i-t- s-e-a f-t-o-l- ------------------------------------ Min dotter ville inte spela fotboll. 0
Mana sieva negribēja ar mani spēlēt šahu. Min -r---i-le-i-t------a--ch-c- ----m-g. Min fru ville inte spela schack med mig. M-n f-u v-l-e i-t- s-e-a s-h-c- m-d m-g- ---------------------------------------- Min fru ville inte spela schack med mig. 0
Mani bērni negribēja iet pastaigāties. Mi-a b--- ----e--n---t---n-p---e---. Mina barn ville inte ta en promenad. M-n- b-r- v-l-e i-t- t- e- p-o-e-a-. ------------------------------------ Mina barn ville inte ta en promenad. 0
Viņi negribēja uzkopt istabu. De ------int- -täda-ru-met. De ville inte städa rummet. D- v-l-e i-t- s-ä-a r-m-e-. --------------------------- De ville inte städa rummet. 0
Viņi negribēja iet gultā. D--v---e --te ------än-. De ville inte gå i säng. D- v-l-e i-t- g- i s-n-. ------------------------ De ville inte gå i säng. 0
Viņš nedrīkstēja ēst saldējumu. H-- fic---n---ä-- g-as-. Han fick inte äta glass. H-n f-c- i-t- ä-a g-a-s- ------------------------ Han fick inte äta glass. 0
Viņš nedrīkstēja ēst šokolādi. H-- f-ck--n-e ä-a-----l-d. Han fick inte äta choklad. H-n f-c- i-t- ä-a c-o-l-d- -------------------------- Han fick inte äta choklad. 0
Viņš nedrīkstēja ēst konfektes. Ha--f--- i-t- -t- go-is. Han fick inte äta godis. H-n f-c- i-t- ä-a g-d-s- ------------------------ Han fick inte äta godis. 0
Es drīkstēju sev kaut ko vēlēties. Ja---ic- öns-- mig------. Jag fick önska mig något. J-g f-c- ö-s-a m-g n-g-t- ------------------------- Jag fick önska mig något. 0
Es drīkstēju nopirkt sev kleitu. Ja- fick -ö-- mi- -n-k---n-ng. Jag fick köpa mig en klänning. J-g f-c- k-p- m-g e- k-ä-n-n-. ------------------------------ Jag fick köpa mig en klänning. 0
Es drīkstēju paņemt šokolādes konfekti. J-g---ck--- ---p-a--n. Jag fick ta en pralin. J-g f-c- t- e- p-a-i-. ---------------------- Jag fick ta en pralin. 0
Vai tu drīkstēji lidmašīnā smēķēt? Fi------rö---i ----p-----? Fick du röka i flygplanet? F-c- d- r-k- i f-y-p-a-e-? -------------------------- Fick du röka i flygplanet? 0
Vai tu drīkstēji slimnīcā dzert alu? Fi-k-d- --i-ka -- -å sj-khu-et? Fick du dricka öl på sjukhuset? F-c- d- d-i-k- ö- p- s-u-h-s-t- ------------------------------- Fick du dricka öl på sjukhuset? 0
Vai tu drīkstēji ņemt līdzi uz viesnīcu suni? Fic- -u-ta--ed-h-n--n p- ho-e--e-? Fick du ta med hunden på hotellet? F-c- d- t- m-d h-n-e- p- h-t-l-e-? ---------------------------------- Fick du ta med hunden på hotellet? 0
Brīvdienās bērni drīkstēja ilgi palikt ārā. På s--m-r-ov-t --ck ba-nen v-ra-u-e---nge. På sommarlovet fick barnen vara ute länge. P- s-m-a-l-v-t f-c- b-r-e- v-r- u-e l-n-e- ------------------------------------------ På sommarlovet fick barnen vara ute länge. 0
Viņi drīkstēja ilgi spēlēties pagalmā. D--f--k-le-- l---e -- ---d--. De fick leka länge på gården. D- f-c- l-k- l-n-e p- g-r-e-. ----------------------------- De fick leka länge på gården. 0
Viņi drīkstēja ilgi palikt nomodā. De--i---st-n-a-u--- län-e. De fick stanna uppe länge. D- f-c- s-a-n- u-p- l-n-e- -------------------------- De fick stanna uppe länge. 0

Ieteikumi pret aizmiršanu

Mācīšanās ne vienmēr ir viegla. Pat ja tā ir jautra, tā var nogurdināt. Bet kad mēs kaut ko iemācamies, mēs esam priecīgi. Mēs lepojamies ar sevi un ar saviem panākumiem. Diemžēl, mēs varam aizmirst, ko esam iemācījušies. Šī problēma jo īpaši attiecas uz valodām. Lielākā daļa no mums skolā apgūst vienu vai vairākas svešvalodas. Parasti pēc skolas beigšanas šīs zināšanas izgaist. Mēs šajā valodā gandrīz vairs nerunājam. Mūsu ikdienas dzīvē dominē mūšu dzimtā valoda. Vairākas svešvalodas parasti tiek izmantotas tikai atvaļinājumā. Bet, ja zināšanas regulāri neizmanto, tās pazūd. Mūsu smadzenēm nepieciešams treniņš. Var teikt, ka tās darbojas kā muskuļi. Šo muskuli ir jāvingrina, lai tas nekļūtu vājš. Bet ir iespējams arī novērst aizmiršanu. Galvenais, atkārtoti izmanto apgūto vielu. Variet sev uzstādīt skaidrus noteikumus. Dažādām nedēļas dienām Jūs variet izplānot nelielu programmu. Pirmdienā Jūs varētu, piemēram, svešvalodā lasīt grāmatu. Trešdienās- klausīties ārzemju radiostaciju. Un piektdien - veiciet ierakstu savā dienasgrāmata ierakstu izmantojot svešvalodu. Tā Jūs pārslēdzaties starp lasīšanu, klausīšanos un rakstīšanu. Jūsu zināšanas pastāvīgi tiek dažādos veidos aktivizētas. Visiem šiem vingrinājumiem nav jābūt ilgiem; pietiek ar pusstundu. Bet svarīgi ir, lai Jūs vingrinātos regulāri! Pētījumi pierāda, ka to, ko iemācamies, var saglabāties desmitiem gadu… To tikai vēlreiz jāizrok no dziļumiem…