Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   sv Possessiva pronomen 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [sextiosex]

Possessiva pronomen 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
es – mans j-----m-n jag – min j-g – m-n --------- jag – min 0
Es nevaru atrast savu atslēgu. Ja--hi--ar-i----min n--k--. Jag hittar inte min nyckel. J-g h-t-a- i-t- m-n n-c-e-. --------------------------- Jag hittar inte min nyckel. 0
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. Jag -i-t-- in-e mi--bi---t-. Jag hittar inte min biljett. J-g h-t-a- i-t- m-n b-l-e-t- ---------------------------- Jag hittar inte min biljett. 0
tu – tavs du-- d-n du – din d- – d-n -------- du – din 0
Vai tu atradi savu atslēgu? H-r--- h----t-d-- n--kel? Har du hittat din nyckel? H-r d- h-t-a- d-n n-c-e-? ------------------------- Har du hittat din nyckel? 0
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? H-r-d- -i-tat-din-bilj---? Har du hittat din biljett? H-r d- h-t-a- d-n b-l-e-t- -------------------------- Har du hittat din biljett? 0
viņš – viņa h-n – -in han – sin h-n – s-n --------- han – sin 0
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? V------ v-r--ans--yck---ä-? Vet du, var hans nyckel är? V-t d-, v-r h-n- n-c-e- ä-? --------------------------- Vet du, var hans nyckel är? 0
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? Vet-du- va----ns b-l-et--ä-? Vet du, var hans biljett är? V-t d-, v-r h-n- b-l-e-t ä-? ---------------------------- Vet du, var hans biljett är? 0
viņa – viņas hon –-hen--s hon – hennes h-n – h-n-e- ------------ hon – hennes 0
Viņai ir pazudusi nauda. H--ne--pen--r -r--o-t-. Hennes pengar är borta. H-n-e- p-n-a- ä- b-r-a- ----------------------- Hennes pengar är borta. 0
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. O-h h-nn-s--on-oko-t--- o--s- --rta. Och hennes kontokort är också borta. O-h h-n-e- k-n-o-o-t ä- o-k-å b-r-a- ------------------------------------ Och hennes kontokort är också borta. 0
mēs – mūsu v- –---r vi – vår v- – v-r -------- vi – vår 0
Mūsu vectētiņš ir slims. Vår-----ar-/-f-r--r-ä--sju-. Vår morfar / farfar är sjuk. V-r m-r-a- / f-r-a- ä- s-u-. ---------------------------- Vår morfar / farfar är sjuk. 0
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. V-r -o--or - --r-----r-frisk. Vår mormor / farmor är frisk. V-r m-r-o- / f-r-o- ä- f-i-k- ----------------------------- Vår mormor / farmor är frisk. 0
jūs – jūsu ni---er ni – er n- – e- ------- ni – er 0
Bērni, kur ir jūsu tētis? B-r---var-är er---pp-? Barn, var är er pappa? B-r-, v-r ä- e- p-p-a- ---------------------- Barn, var är er pappa? 0
Bērni, kur ir jūsu mamma? Barn- v-r--- e- m--m-? Barn, var är er mamma? B-r-, v-r ä- e- m-m-a- ---------------------- Barn, var är er mamma? 0

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!