Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   pl Mini-rozmówki 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [dwadzieścia]

Mini-rozmówki 1

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Pr---- s-- r--------! Proszę się rozgościć! 0
Jūtieties kā mājās! Pr---- c--- s-- j-- u s----- w d---! Proszę czuć się jak u siebie w domu! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Cz--- s-- p-- / p--- n-----? Czego się pan / pani napije? 0
   
Vai Jūs mīlat mūziku? Lu-- p-- / p--- m-----? Lubi pan / pani muzykę? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Lu--- m----- k--------. Lubię muzykę klasyczną. 0
Te ir mani kompaktdiski. Tu s- m--- p----. Tu są moje płyty. 0
   
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Gr- p-- / p--- n- j----- i-----------? Gra pan / pani na jakimś instrumencie? 0
Te ir mana ģitāra. To j--- m--- g-----. To jest moja gitara. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? Lu-- p-- / p--- ś------? Lubi pan / pani śpiewać? 0
   
Vai Jums ir bērni? Ma p-- / p--- d-----? Ma pan / pani dzieci? 0
Vai Jums ir suns? Ma p-- / p--- p--? Ma pan / pani psa? 0
Vai Jums ir kaķis? Ma p-- / p--- k---? Ma pan / pani kota? 0
   
Te ir manas grāmatas. To s- m--- k------. To są moje książki. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Wł----- c----- t- k------. Właśnie czytam tę książkę. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? Lu-- p-- / p--- c-----? Lubi pan / pani czytać? 0
   
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? Lu-- p-- / p--- c------ n- k-------? Lubi pan / pani chodzić na koncerty? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Lu-- p-- / p--- c------ d- t-----? Lubi pan / pani chodzić do teatru? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Lu-- p-- / p--- c------ d- o----? Lubi pan / pani chodzić do opery? 0
   

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!