Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   pl Dni tygodnia

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [dziewięć]

Dni tygodnia

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
pirmdiena Poni-dz--łek P----------- P-n-e-z-a-e- ------------ Poniedziałek 0
otrdiena W-o--k W----- W-o-e- ------ Wtorek 0
trešdiena Ś--da Ś---- Ś-o-a ----- Środa 0
ceturtdiena C-w-r--k C------- C-w-r-e- -------- Czwartek 0
piektdiena P-ątek P----- P-ą-e- ------ Piątek 0
sestdiena S-bo-a S----- S-b-t- ------ Sobota 0
svētdiena N-e--iela N-------- N-e-z-e-a --------- Niedziela 0
nedēļa ty-z-eń t------ t-d-i-ń ------- tydzień 0
no pirmdienas līdz svētdienai od-pon--d---łku-do niedzieli o- p----------- d- n-------- o- p-n-e-z-a-k- d- n-e-z-e-i ---------------------------- od poniedziałku do niedzieli 0
Pirmā diena ir pirmdiena. P----s-y---ie--to--onied-i--e-. P------- d---- t- p------------ P-e-w-z- d-i-ń t- p-n-e-z-a-e-. ------------------------------- Pierwszy dzień to poniedziałek. 0
Otrā diena ir otrdiena. D-u---dz-eń -- w-or--. D---- d---- t- w------ D-u-i d-i-ń t- w-o-e-. ---------------------- Drugi dzień to wtorek. 0
Trešā diena ir trešdiena. T-z--i-d--e--t- śro--. T----- d---- t- ś----- T-z-c- d-i-ń t- ś-o-a- ---------------------- Trzeci dzień to środa. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. C-warty -z----to---wa----. C------ d---- t- c-------- C-w-r-y d-i-ń t- c-w-r-e-. -------------------------- Czwarty dzień to czwartek. 0
Piektā diena ir piektdiena. P---y-d--e--t- -iąt--. P---- d---- t- p------ P-ą-y d-i-ń t- p-ą-e-. ---------------------- Piąty dzień to piątek. 0
Sestā diena ir sestdiena. Szós-y --ie- -o-sob--a. S----- d---- t- s------ S-ó-t- d-i-ń t- s-b-t-. ----------------------- Szósty dzień to sobota. 0
Septītā diena ir svētdiena. Si-dm--d--e- t- -i---i--a. S----- d---- t- n--------- S-ó-m- d-i-ń t- n-e-z-e-a- -------------------------- Siódmy dzień to niedziela. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Ty-z-e--m--siedem -ni. T------ m- s----- d--- T-d-i-ń m- s-e-e- d-i- ---------------------- Tydzień ma siedem dni. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. M- -r-cu-----t-lk- ---- dn-. M- p-------- t---- p--- d--- M- p-a-u-e-y t-l-o p-ę- d-i- ---------------------------- My pracujemy tylko pięć dni. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!