短语手册

zh 看医生   »   lv Pie ārsta

57[五十七]

看医生

看医生

57 [piecdesmit sepiņi]

Pie ārsta

选择您想要查看翻译的方式:   
中文(简体) 拉脱维亚语 播放 更多
我 和 医生 有 一个 预约 。 M-n ir-pie----ts--ie ---t-. M-- i- p-------- p-- ā----- M-n i- p-e-a-s-s p-e ā-s-a- --------------------------- Man ir pieraksts pie ārsta. 0
我 有 一个 十点钟的 预约 。 Man i- pie-a--t- ---d--m--i--. M-- i- p-------- u- d--------- M-n i- p-e-a-s-s u- d-s-i-i-m- ------------------------------ Man ir pieraksts uz desmitiem. 0
您 叫 什么 名字 ? K- J-- sa-c? K- J-- s---- K- J-s s-u-? ------------ Kā Jūs sauc? 0
请 您 在 候诊室 等一下 。 L-d-u, --i-i-t uzg-i--m------l--! L----- g------ u---------- t----- L-d-u- g-i-i-t u-g-i-ā-a-ā t-l-ā- --------------------------------- Lūdzu, gaidiet uzgaidāmajā telpā! 0
医生 马上 就 来 。 Ār-ts ---ī- n-k-. Ā---- t---- n---- Ā-s-s t-l-t n-k-. ----------------- Ārsts tūlīt nāks. 0
您的 保险 是 哪里的 ? Kur -ū- es-- -p--oš--ā-a? K-- J-- e--- a----------- K-r J-s e-a- a-d-o-i-ā-a- ------------------------- Kur Jūs esat apdrošināta? 0
我 能 为 您 做什么 吗 ? K---s-va-u-d--īt Jūsu----ā? K- e- v--- d---- J--- l---- K- e- v-r- d-r-t J-s- l-b-? --------------------------- Ko es varu darīt Jūsu labā? 0
您 哪里 有 疼痛 ? V-i-Ju-- i----p-s? V-- J--- i- s----- V-i J-m- i- s-p-s- ------------------ Vai Jums ir sāpes? 0
哪里 疼 ? K------? K-- s--- K-r s-p- -------- Kur sāp? 0
我 后背 总 疼 。 M---vi-nm-r--ā- -ugu-a. M-- v------ s-- m------ M-n v-e-m-r s-p m-g-r-. ----------------------- Man vienmēr sāp mugura. 0
我 经常 头痛 。 M-n--i-ž- sā- ga-v-. M-- b---- s-- g----- M-n b-e-i s-p g-l-a- -------------------- Man bieži sāp galva. 0
我 有时候 肚子痛 。 M-- --ž-e-- sāp-v--er-. M-- d------ s-- v------ M-n d-ž-e-z s-p v-d-r-. ----------------------- Man dažreiz sāp vēders. 0
请 您 露出 上身 ! L--z-,--tģērb---i-s-līd- ---ukli-! L----- a----------- l--- v-------- L-d-u- a-ģ-r-i-t-e- l-d- v-d-k-i-! ---------------------------------- Lūdzu, atģērbieties līdz viduklim! 0
请 您 躺 在 诊床上 。 L------atguli-t--s u- --vān-! L----- a---------- u- d------ L-d-u- a-g-l-e-i-s u- d-v-n-! ----------------------------- Lūdzu, atgulieties uz dīvāna! 0
血压 是 正常的 。 As-nss--edi-n- -r kārt-bā. A------------- i- k------- A-i-s-p-e-i-n- i- k-r-ī-ā- -------------------------- Asinsspiediens ir kārtībā. 0
我 给 您 打 一针 。 Es -u-- --š---c-š-. E- j--- i---------- E- j-m- i-š-r-c-š-. ------------------- Es jums iešpricēšu. 0
我 给 您 一些 药片 。 Es-J--- -edo-u -a------. E- J--- i----- t-------- E- J-m- i-d-š- t-b-e-e-. ------------------------ Es Jums iedošu tabletes. 0
我 给 您 开个 药方, 到 药店 取 药 。 E- -ums--zr--s-īš---ec---i. E- J--- i--------- r------- E- J-m- i-r-k-t-š- r-c-p-i- --------------------------- Es Jums izrakstīšu recepti. 0

长词语,短词语

词语的长短取决于该词语所包含的信息量。 该结果由一项美国研究表明。 研究人员调查了10种欧洲语言的词语。 研究过程借助电脑完成。 电脑通过一个程序对各种词语做了分析。 并通过一个公式来计算词语的信息量。 研究结果很明确。 越简短的词语所传达的信息量就越少。 有意思是,我们更常使用短词语而非长词语。 也许这是出于语言效率的原因。 讲话时,我们会专注在最重要的事情上。 因此信息量少的词语都无需太长。 这能保证我们不会在非重点上花费太多时间。 词语长度与信息之间的联系还具有一个优势。 它能保证词语信息量的稳定性。 也就是说,我们总是在一定时间内说等量的话。 比如,我们可以使用少量的长词语。 或者我们也可以使用大量的短词语。 我们选择什么都一样:因为信息量是保持不变的。 因此我们说话时会带有均匀的节奏。 这让听众更容易倾听。 如果信息量一直改变,那就会很糟糕。 听众就不能顺应我们的发言。 理解也因而受阻。 要想发言能顺利被听众领会,就应该选择短词语。 因为短词语比长词语更容易理解。 因此原则就是保持简短及简单! 简言之:KISS!