Frazlibro

eo En la naĝejo   »   hy լողավազանում

50 [kvindek]

En la naĝejo

En la naĝejo

50 [հիսուն]

50 [hisun]

լողավազանում

loghavazanum

Elektu kiel vi volas vidi la tradukon:   
esperanto armena Ludu Pli
Varmegas hodiaŭ. Այս-- շոգ -: Ա____ շ__ է_ Ա-ս-ր շ-գ է- ------------ Այսոր շոգ է: 0
A---r -hog-e A____ s___ e A-s-r s-o- e ------------ Aysor shog e
Ĉu ni iru al la naĝejo? Գ----ք լ---վազա-: Գ_____ լ_________ Գ-ա-ն- լ-ղ-վ-զ-ն- ----------------- Գնա՞նք լողավազան: 0
G--՞n-- -ogha-azan G______ l_________ G-a-n-’ l-g-a-a-a- ------------------ Gna՞nk’ loghavazan
Ĉu vi emas iri naĝi? ՈՒ--ւ՞- -- --ա-- լ----ազան: Ո______ ե_ գ____ լ_________ Ո-զ-ւ-մ ե- գ-ա-ք լ-ղ-վ-զ-ն- --------------------------- ՈՒզու՞մ ես գնանք լողավազան: 0
U-u-m--e- gn-n-’ log----z-n U____ y__ g_____ l_________ U-u-m y-s g-a-k- l-g-a-a-a- --------------------------- Uzu՞m yes gnank’ loghavazan
Ĉu vi havas bantukon? Ս-----ո-նե-ս: Ս____ ո______ Ս-բ-չ ո-ն-՞-: ------------- Սրբիչ ունե՞ս: 0
S--i--------s S______ u____ S-b-c-’ u-e-s ------------- Srbich’ une՞s
Ĉu vi havas bankalsonon? Լ-ղ--արտ-ք ո--ե--: Լ_________ ո______ Լ-ղ-վ-ր-ի- ո-ն-՞-: ------------------ Լողավարտիք ունե՞ս: 0
L-gh---------u--՞s L___________ u____ L-g-a-a-t-k- u-e-s ------------------ Loghavartik’ une՞s
Ĉu vi havas bankostumon? Լո--զ-եստ ու-ե--: Լ________ ո______ Լ-ղ-զ-ե-տ ո-ն-՞-: ----------------- Լողազգեստ ունե՞ս: 0
L--h-z-est une՞s L_________ u____ L-g-a-g-s- u-e-s ---------------- Loghazgest une՞s
Ĉu vi scipovas naĝi? Լո--------՞ս: Լ____ գ______ Լ-ղ-լ գ-տ-՞-: ------------- Լողալ գիտե՞ս: 0
Log--l--i-e՞s L_____ g_____ L-g-a- g-t-՞- ------------- Loghal gite՞s
Ĉu vi scipovas plonĝi? Սո-զ-ել գ--ե՞-: Ս______ գ______ Ս-ւ-վ-լ գ-տ-՞-: --------------- Սուզվել գիտե՞ս: 0
S------gi---s S_____ g_____ S-z-e- g-t-՞- ------------- Suzvel gite՞s
Ĉu vi scipovas en akvon salti? Կա---ղ--- ջր- -ե- -ատկել: Կ_____ ե_ ջ__ մ__ ց______ Կ-ր-՞- ե- ջ-ի մ-ջ ց-տ-ե-: ------------------------- Կարո՞ղ ես ջրի մեջ ցատկել: 0
K-----h---- -ri m---t-’atk-l K______ y__ j__ m__ t_______ K-r-՞-h y-s j-i m-j t-’-t-e- ---------------------------- Karo՞gh yes jri mej ts’atkel
Kie estas la duŝejo? Ո-տե-----ց-ցո---: Ո_____ է ց_______ Ո-տ-՞- է ց-ց-ւ-ը- ----------------- Որտե՞ղ է ցնցուղը: 0
Vo-t-՞-h - -s--t---g-y V_______ e t__________ V-r-e-g- e t-’-t-’-g-y ---------------------- Vorte՞gh e ts’nts’ughy
Kie estas la vestŝanĝejo? Ո--ե՞--է ---վե-ու--ցիկ-: Ո_____ է փ_______ խ_____ Ո-տ-՞- է փ-խ-ե-ո- խ-ի-ը- ------------------------ Որտե՞ղ է փոխվելու խցիկը: 0
V-rte՞---- p----hv---------i-y V_______ e p_________ k_______ V-r-e-g- e p-v-k-v-l- k-t-’-k- ------------------------------ Vorte՞gh e p’vokhvelu khts’iky
Kie estas la naĝokulvitroj? Որտ-՞- --լ-ղ- ա-նոց-: Ո_____ է լ___ ա______ Ո-տ-՞- է լ-ղ- ա-ն-ց-: --------------------- Որտե՞ղ է լողի ակնոցը: 0
Vor-e-g--e--o--i--k--ts’y V_______ e l____ a_______ V-r-e-g- e l-g-i a-n-t-’- ------------------------- Vorte՞gh e loghi aknots’y
Ĉu la akvo estas profunda? Ջո----խո՞-ն-է: Ջ____ խ____ է_ Ջ-ւ-ը խ-՞-ն է- -------------- Ջուրը խո՞րն է: 0
Ju-y----՞r--e J___ k_____ e J-r- k-o-r- e ------------- Jury kho՞rn e
Ĉu la akvo estas pura? Ջու-- մ-քո-՞ր է: Ջ____ մ______ է_ Ջ-ւ-ը մ-ք-ւ-ր է- ---------------- Ջուրը մաքու՞ր է: 0
Ju-- -a-’-՞- e J___ m______ e J-r- m-k-u-r e -------------- Jury mak’u՞r e
Ĉu la akvo estas varma? Ջ-ւր--------: Ջ____ տ___ է_ Ջ-ւ-ը տ-՞- է- ------------- Ջուրը տա՞ք է: 0
Ju---ta՞-- e J___ t____ e J-r- t-՞-’ e ------------ Jury ta՞k’ e
Mi frostiĝas. Ե- մ-ս-ւ----: Ե_ մ_____ ե__ Ե- մ-ս-ւ- ե-: ------------- Ես մրսում եմ: 0
Y-s---sum--em Y__ m____ y__ Y-s m-s-m y-m ------------- Yes mrsum yem
La akvo tro malvarmas. Ջ-ւ-ը--ա-ն-է: Ջ____ ս___ է_ Ջ-ւ-ը ս-ռ- է- ------------- Ջուրը սառն է: 0
J-ry-sa----e J___ s____ e J-r- s-r-n e ------------ Jury sarrn e
Mi nun elakviĝas. Ես հ--- -րի--դու-ս-ե- գ--ի-: Ե_ հ___ ջ___ դ____ ե_ գ_____ Ե- հ-մ- ջ-ի- դ-ւ-ս ե- գ-լ-ս- ---------------------------- Ես հիմա ջրից դուրս եմ գալիս: 0
Ye- -ima -r--s’--u-- yem -alis Y__ h___ j_____ d___ y__ g____ Y-s h-m- j-i-s- d-r- y-m g-l-s ------------------------------ Yes hima jrits’ durs yem galis

La nekonataj lingvoj

En la mondo ekzistas pluraj miloj da malsamaj lingvoj. Lingvistoj taksas ke ili nombriĝas inter 6000 kaj 7000. Ilian ekzaktan nombron oni tamen ne konas ĝis hodiaŭ. Tio ŝuldiĝas al la fakto ke estas ankoraŭ multaj malkovrotaj lingvoj. Tiujn lingvojn oni plej ofte parolas en izolitaj regionoj. Ekzemplo de tia regiono estas la Amazona areo. Tie ankoraŭ izolite vivas multaj popoloj. Ili havas neniun kontakton kun la aliaj kulturoj. Malgraŭ tio, ili ĉiuj kompreneble havas sian propran lingvon. Estas ankoraŭ ne konataj lingvoj ankaŭ en aliaj partoj de la terglobo. Ni ankoraŭ ne scias kiom da lingvoj estas en centra Afriko. Kaj ankaŭ Novgvineon oni ankoraŭ ne tute esploris lingvike. La malkovro de nova lingvo ĉiam estas sensacio. Antaŭ ĉirkaŭ du jaroj sciencistoj malkovris la lingvon koro. La lingvon koro oni parolas en nordbarataj vilaĝetoj. Restas nur ĉirkaŭ 1000 homoj regantaj tiun lingvon. Ĝi estas nur parolata. La lingvo koro skribe ne ekzistas. Kiel la lingvo koro povis supervivi tiel longe estas enigmo por la esploristoj. La lingvo koro apartenas al la familio de la tibetobirmaj lingvoj. En la tuta Azio ekzistas ĉirkaŭ 300 tiaj lingvoj. Sed la lingvo koro pli proksime parencas kun neniu el tiuj lingvoj. Tio signifas ke ĝi devas havi sian tute propran historion. Bedaŭrinde la malgrandaj lingvoj tre rapide estingiĝas. Lingvo foje malaperas ene de nur unu generacio. Al esploristoj do restas ofte nur malmulte da tempo por ilin pristudi. Sed ekzistas malgranda espero por la lingvo koro. Oni laŭdire ĝin dokumentas per aŭdvortaro...