Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   fi Viikonpäivät

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [yhdeksän]

Viikonpäivät

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
pirmdiena ma-na-t-i m-------- m-a-a-t-i --------- maanantai 0
otrdiena t---tai t------ t-i-t-i ------- tiistai 0
trešdiena k--k-viik-o k---------- k-s-i-i-k-o ----------- keskiviikko 0
ceturtdiena t-r---i t------ t-r-t-i ------- torstai 0
piektdiena p---a-tai p-------- p-r-a-t-i --------- perjantai 0
sestdiena l-u-nt-i l------- l-u-n-a- -------- lauantai 0
svētdiena s-n-un--i s-------- s-n-u-t-i --------- sunnuntai 0
nedēļa v-ik-o v----- v-i-k- ------ viikko 0
no pirmdienas līdz svētdienai ma-n-----s----un-u-t---in m----------- s----------- m-a-a-t-i-t- s-n-u-t-i-i- ------------------------- maanantaista sunnuntaihin 0
Pirmā diena ir pirmdiena. E-s-mmäin-- p-iv- -n m-------i. E---------- p---- o- m--------- E-s-m-ä-n-n p-i-ä o- m-a-a-t-i- ------------------------------- Ensimmäinen päivä on maanantai. 0
Otrā diena ir otrdiena. Toi-e--päivä on-tii-t--. T----- p---- o- t------- T-i-e- p-i-ä o- t-i-t-i- ------------------------ Toinen päivä on tiistai. 0
Trešā diena ir trešdiena. Ko-ma- pä-v- o- k-------kk-. K----- p---- o- k----------- K-l-a- p-i-ä o- k-s-i-i-k-o- ---------------------------- Kolmas päivä on keskiviikko. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Ne--äs pä-v- -n-to--t--. N----- p---- o- t------- N-l-ä- p-i-ä o- t-r-t-i- ------------------------ Neljäs päivä on torstai. 0
Piektā diena ir piektdiena. V---e---ä-v--on -e-----a-. V----- p---- o- p--------- V-i-e- p-i-ä o- p-r-a-t-i- -------------------------- Viides päivä on perjantai. 0
Sestā diena ir sestdiena. K--des -ä--ä--n-l-uan---. K----- p---- o- l-------- K-u-e- p-i-ä o- l-u-n-a-. ------------------------- Kuudes päivä on lauantai. 0
Septītā diena ir svētdiena. S---se-äs--äiv- o----nn-nta-. S-------- p---- o- s--------- S-i-s-m-s p-i-ä o- s-n-u-t-i- ----------------------------- Seitsemäs päivä on sunnuntai. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. V--ko-s---n se-ts--än -ä----. V------- o- s-------- p------ V-i-o-s- o- s-i-s-m-n p-i-ä-. ----------------------------- Viikossa on seitsemän päivää. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. T---m- ---tä-v-i----ä---- vi-k-s-a. T----- t---- v---- p----- v-------- T-e-m- t-i-ä v-i-i p-i-ä- v-i-o-s-. ----------------------------------- Teemme töitä viisi päivää viikossa. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!