Sarunvārdnīca

lv Dzērieni   »   fi Juomia

12 [divpadsmit]

Dzērieni

Dzērieni

12 [kaksitoista]

Juomia

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Es dzeru tēju. M--- -uon -----. M--- j--- t----- M-n- j-o- t-e-ä- ---------------- Minä juon teetä. 0
Es dzeru kafiju. M--- ju-- ka--i-. M--- j--- k------ M-n- j-o- k-h-i-. ----------------- Minä juon kahvia. 0
Es dzeru minerālūdeni. Minä ju-n k-v-n----e---. M--- j--- k------------- M-n- j-o- k-v-n-i-v-t-ä- ------------------------ Minä juon kivenäisvettä. 0
Vai tu dzer tēju ar citronu? J----o---e---s--ruunal-a? J----- t---- s----------- J-o-k- t-e-ä s-t-u-n-l-a- ------------------------- Juotko teetä sitruunalla? 0
Vai tu dzer kafiju ar cukuru? Juo-ko --h-i----k-ril-a? J----- k----- s--------- J-o-k- k-h-i- s-k-r-l-a- ------------------------ Juotko kahvia sokerilla? 0
Vai tu dzer ūdeni ar ledu? J-ot-o --ttä----l--? J----- v---- j------ J-o-k- v-t-ä j-i-l-? -------------------- Juotko vettä jäillä? 0
Te ir ballīte. Tää----on bi-ee-. T----- o- b------ T-ä-l- o- b-l-e-. ----------------- Täällä on bileet. 0
Ļaudis dzer dzirkstošo vīnu. I-m--et--uo-at---o----i--ä. I------ j----- k----------- I-m-s-t j-o-a- k-o-u-i-n-ä- --------------------------- Ihmiset juovat kuohuviiniä. 0
Ļaudis dzer vīnu un alu. I-mise- j--v-t ------ -a o-ut--. I------ j----- v----- j- o------ I-m-s-t j-o-a- v-i-i- j- o-u-t-. -------------------------------- Ihmiset juovat viiniä ja olutta. 0
Vai tu dzer alkoholiskus dzērienus? Juo--- al---ol-a? J----- a--------- J-o-k- a-k-h-l-a- ----------------- Juotko alkoholia? 0
Vai tu dzer viskiju? J--tko------ä? J----- v------ J-o-k- v-s-i-? -------------- Juotko viskiä? 0
Vai tu dzer kolu ar rumu? J--t-o kol-- rommin-ka-s-a? J----- k---- r----- k------ J-o-k- k-l-a r-m-i- k-n-s-? --------------------------- Juotko kolaa rommin kanssa? 0
Man negaršo dzirkstošais vīns. E- ---ä -u--u-i-----ä. E- p--- k------------- E- p-d- k-o-u-i-n-s-ä- ---------------------- En pidä kuohuviinistä. 0
Man negaršo vīns. M-n--en---dä -------ä. M--- e- p--- v-------- M-n- e- p-d- v-i-i-t-. ---------------------- Minä en pidä viinistä. 0
Man negaršo alus. M-n- en--i-ä o-uesta. M--- e- p--- o------- M-n- e- p-d- o-u-s-a- --------------------- Minä en pidä oluesta. 0
Mazulim garšo piens. Vau-a-pi-ä---ai-o-t-. V---- p---- m-------- V-u-a p-t-ä m-i-o-t-. --------------------- Vauva pitää maidosta. 0
Bērnam garšo kakao un ābolu sula. Lapsi---tää--a-k--sta-ja ---nam-hu-ta. L---- p---- k-------- j- o------------ L-p-i p-t-ä k-a-a-s-a j- o-e-a-e-u-t-. -------------------------------------- Lapsi pitää kaakaosta ja omenamehusta. 0
Sievietei garšo apelsīnu sula un greipfrūtu sula. Nai--n -i-ä-------sii---e-usta--a-g-e--p------ta. N----- p---- a---------------- j- g-------------- N-i-e- p-t-ä a-p-l-i-n-m-h-s-a j- g-e-p-i-e-u-t-. ------------------------------------------------- Nainen pitää appelsiinimehusta ja greippimehusta. 0

Zīmes kā valoda

Cilvēki, lai savstarpēji saprastos, izveidoja valodu. Pat kurliem un vājdzidīgiem cilvēkiem ir sava valoda. Tā ir zīmju valoda, pamatvaloda visiem cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Tā sastāv no zīmju kombinācijām. Tas padara to par vizuālu jeb ‘redzamu’ valodu. Vai zīmju valodu var saprast starptautiskā līmenī? Nē, tāpat arī zīmēm ir dažādas nacionālās valodas. Katrai valstij ir sava žestu valoda. Un to ietekmē valsts kultūra. Jo valoda attīstas no kultūras. Tas arī attiecas uz valodām, kurām nav izrunas. Kaut arī pastāv starptautiska žestu valoda. Bet tās zīmes ir daudz sarežģītākas. Tomēr arī nacionālās valodas līdzinās viena otrai. Daudzas zīmes ir ikoniskas. Zīmes ir orientētas uz priekšmetiem, kurus tās apzīmē. Visizplatītākā zīmju valoda ir American Sign Language (amerikāņu zīmju valoda). Zīmju valodas ir atzītas par pilntiesīgām valodām. Tām ir pašām sava gramatika. Bet tā atšķiras no runātās valodas gramatikas. Tādēļ to nevar iztulkot vārds vārdā. Taču zīmju valodām ir tulki. Informāciju vienlaicīgi tulko zīmju valodā. Tas nozīmē, ka viena zīme var atspoguļot veselu teikumu. Zīmju valodām ir arī dialekti. Zīmēm ir savas reģionālās īpatnības. Un katrai zīmju valodai ir sava intonācija. Tā ir arī taisnība ar zīmēm: akcents atklāj mūsu izcelsmi.