Sarunvārdnīca

Nedēļas dienas   »   Ημέρες της εβδομάδας

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [εννέα]

9 [ennéa]

+

Ημέρες της εβδομάδας

[Ēméres tēs ebdomádas]

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
pirmdiena η Δ-----α η Δευτέρα 0
ē D-----a ē Deutéra 		+
otrdiena η Τ---η η Τρίτη 0
ē T---ē ē Trítē 		+
trešdiena η Τ-----η η Τετάρτη 0
ē T-----ē ē Tetártē 		+
     
ceturtdiena η Π----η η Πέμπτη 0
ē P----ē ē Pémptē 		+
piektdiena η Π-------ή η Παρασκευή 0
ē P-------ḗ ē Paraskeuḗ 		+
sestdiena το Σ-----ο το Σάββατο 0
to S-----o to Sábbato 		+
     
svētdiena η Κ-----ή η Κυριακή 0
ē K-----ḗ ē Kyriakḗ 		+
nedēļa η ε------α η εβδομάδα 0
ē e------a ē ebdomáda 		+
no pirmdienas līdz svētdienai απ- Δ------ έ-- Κ-----ή από Δευτέρα έως Κυριακή 0
ap- D------ é-- K-----ḗ apó Deutéra éōs Kyriakḗ 		+
     
Pirmā diena ir pirmdiena. Η π---- μ--- ε---- η Δ------. Η πρώτη μέρα είναι η Δευτέρα. 0
Ē p---- m--- e---- ē D------. Ē prṓtē méra eínai ē Deutéra. 		+
Otrā diena ir otrdiena. Η δ------ μ--- ε---- η Τ----. Η δεύτερη μέρα είναι η Τρίτη. 0
Ē d------ m--- e---- ē T----. Ē deúterē méra eínai ē Trítē. 		+
Trešā diena ir trešdiena. Η τ---- μ--- ε---- η Τ------. Η τρίτη μέρα είναι η Τετάρτη. 0
Ē t---- m--- e---- ē T------. Ē trítē méra eínai ē Tetártē. 		+
     
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Η τ------ μ--- ε---- η Π-----. Η τέταρτη μέρα είναι η Πέμπτη. 0
Ē t------ m--- e---- ē P-----. Ē tétartē méra eínai ē Pémptē. 		+
Piektā diena ir piektdiena. Η π----- μ--- ε---- η Π--------. Η πέμπτη μέρα είναι η Παρασκευή. 0
Ē p----- m--- e---- ē P--------. Ē pémptē méra eínai ē Paraskeuḗ. 		+
Sestā diena ir sestdiena. Η έ--- μ--- ε---- τ- Σ------. Η έκτη μέρα είναι το Σάββατο. 0
Ē é--- m--- e---- t- S------. Ē éktē méra eínai to Sábbato. 		+
     
Septītā diena ir svētdiena. Η έ----- μ--- ε---- η Κ------. Η έβδομη μέρα είναι η Κυριακή. 0
Ē é----- m--- e---- ē K------. Ē ébdomē méra eínai ē Kyriakḗ. 		+
Nedēļā ir septiņas dienas. Η ε------- έ--- ε--- η-----. Η εβδομάδα έχει επτά ημέρες. 0
Ē e------- é---- e--- ē-----. Ē ebdomáda échei eptá ēméres. 		+
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Δο-------- μ--- π---- η-----. Δουλεύουμε μόνο πέντε ημέρες. 0
Do-------- m--- p---- ē-----. Douleúoume móno pénte ēméres. 		+
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!