Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   el Ημέρες της εβδομάδας

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [εννέα]

9 [ennéa]

Ημέρες της εβδομάδας

[Ēméres tēs ebdomádas]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
pirmdiena η-Δευτέρα η Δευτέρα η Δ-υ-έ-α --------- η Δευτέρα 0
ē--eut--a ē Deutéra ē D-u-é-a --------- ē Deutéra
otrdiena η Τ-ί-η η Τρίτη η Τ-ί-η ------- η Τρίτη 0
ē Tr-tē ē Trítē ē T-í-ē ------- ē Trítē
trešdiena η----ά--η η Τετάρτη η Τ-τ-ρ-η --------- η Τετάρτη 0
ē---tá--ē ē Tetártē ē T-t-r-ē --------- ē Tetártē
ceturtdiena η --μ-τη η Πέμπτη η Π-μ-τ- -------- η Πέμπτη 0
ē -ém--ē ē Pémptē ē P-m-t- -------- ē Pémptē
piektdiena η ---α---υή η Παρασκευή η Π-ρ-σ-ε-ή ----------- η Παρασκευή 0
ē Para-k--ḗ ē Paraskeuḗ ē P-r-s-e-ḗ ----------- ē Paraskeuḗ
sestdiena τ--Σ-ββ--ο το Σάββατο τ- Σ-β-α-ο ---------- το Σάββατο 0
t--S-b-a-o to Sábbato t- S-b-a-o ---------- to Sábbato
svētdiena η---ρ-ακή η Κυριακή η Κ-ρ-α-ή --------- η Κυριακή 0
ē ------ḗ ē Kyriakḗ ē K-r-a-ḗ --------- ē Kyriakḗ
nedēļa η--βδ--ά-α η εβδομάδα η ε-δ-μ-δ- ---------- η εβδομάδα 0
ē-e--o--da ē ebdomáda ē e-d-m-d- ---------- ē ebdomáda
no pirmdienas līdz svētdienai α-ό-Δ-υ-------ς--υρια-ή από Δευτέρα έως Κυριακή α-ό Δ-υ-έ-α έ-ς Κ-ρ-α-ή ----------------------- από Δευτέρα έως Κυριακή 0
ap- --u--ra--ō---yriakḗ apó Deutéra éōs Kyriakḗ a-ó D-u-é-a é-s K-r-a-ḗ ----------------------- apó Deutéra éōs Kyriakḗ
Pirmā diena ir pirmdiena. Η π-ώτ----ρα-ε-ναι-η ---τέ-α. Η πρώτη μέρα είναι η Δευτέρα. Η π-ώ-η μ-ρ- ε-ν-ι η Δ-υ-έ-α- ----------------------------- Η πρώτη μέρα είναι η Δευτέρα. 0
Ē pr--- mé-- e-n-i-ē --u--ra. Ē prṓtē méra eínai ē Deutéra. Ē p-ṓ-ē m-r- e-n-i ē D-u-é-a- ----------------------------- Ē prṓtē méra eínai ē Deutéra.
Otrā diena ir otrdiena. Η-δ-ύ--ρη μέρ- ε-ν---η--ρ--η. Η δεύτερη μέρα είναι η Τρίτη. Η δ-ύ-ε-η μ-ρ- ε-ν-ι η Τ-ί-η- ----------------------------- Η δεύτερη μέρα είναι η Τρίτη. 0
Ē ------ē--ér---í------T-ítē. Ē deúterē méra eínai ē Trítē. Ē d-ú-e-ē m-r- e-n-i ē T-í-ē- ----------------------------- Ē deúterē méra eínai ē Trítē.
Trešā diena ir trešdiena. Η -ρ--η μέρα -ίν-ι-η-----ρ--. Η τρίτη μέρα είναι η Τετάρτη. Η τ-ί-η μ-ρ- ε-ν-ι η Τ-τ-ρ-η- ----------------------------- Η τρίτη μέρα είναι η Τετάρτη. 0
Ē----t---é-a e---i --T-tárt-. Ē trítē méra eínai ē Tetártē. Ē t-í-ē m-r- e-n-i ē T-t-r-ē- ----------------------------- Ē trítē méra eínai ē Tetártē.
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Η τέ-αρτη-μέρα----αι----έ-πτη. Η τέταρτη μέρα είναι η Πέμπτη. Η τ-τ-ρ-η μ-ρ- ε-ν-ι η Π-μ-τ-. ------------------------------ Η τέταρτη μέρα είναι η Πέμπτη. 0
Ē-té-a--ē -é-a --n---- -é----. Ē tétartē méra eínai ē Pémptē. Ē t-t-r-ē m-r- e-n-i ē P-m-t-. ------------------------------ Ē tétartē méra eínai ē Pémptē.
Piektā diena ir piektdiena. Η--έ-----μέ-α-ε-ν-ι η-Παρ--κε--. Η πέμπτη μέρα είναι η Παρασκευή. Η π-μ-τ- μ-ρ- ε-ν-ι η Π-ρ-σ-ε-ή- -------------------------------- Η πέμπτη μέρα είναι η Παρασκευή. 0
Ē--ém-tē---r- eín-i-ē P-r-s-euḗ. Ē pémptē méra eínai ē Paraskeuḗ. Ē p-m-t- m-r- e-n-i ē P-r-s-e-ḗ- -------------------------------- Ē pémptē méra eínai ē Paraskeuḗ.
Sestā diena ir sestdiena. Η-έκτη μέρα-ε-ναι -ο--ά--ατ-. Η έκτη μέρα είναι το Σάββατο. Η έ-τ- μ-ρ- ε-ν-ι τ- Σ-β-α-ο- ----------------------------- Η έκτη μέρα είναι το Σάββατο. 0
Ē ék---mé-a e-n-i t----b-a-o. Ē éktē méra eínai to Sábbato. Ē é-t- m-r- e-n-i t- S-b-a-o- ----------------------------- Ē éktē méra eínai to Sábbato.
Septītā diena ir svētdiena. Η-έβδο-- --ρα ------η Κ-ριακή. Η έβδομη μέρα είναι η Κυριακή. Η έ-δ-μ- μ-ρ- ε-ν-ι η Κ-ρ-α-ή- ------------------------------ Η έβδομη μέρα είναι η Κυριακή. 0
Ē--b-----méra-eí-a----K----k-. Ē ébdomē méra eínai ē Kyriakḗ. Ē é-d-m- m-r- e-n-i ē K-r-a-ḗ- ------------------------------ Ē ébdomē méra eínai ē Kyriakḗ.
Nedēļā ir septiņas dienas. Η---δ-μ--- έ-ε- ε-τ- ------. Η εβδομάδα έχει επτά ημέρες. Η ε-δ-μ-δ- έ-ε- ε-τ- η-έ-ε-. ---------------------------- Η εβδομάδα έχει επτά ημέρες. 0
Ē-e------- é-he--e--á -m--e-. Ē ebdomáda échei eptá ēméres. Ē e-d-m-d- é-h-i e-t- ē-é-e-. ----------------------------- Ē ebdomáda échei eptá ēméres.
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Δ-υ------- μόνο -έν-- η-----. Δουλεύουμε μόνο πέντε ημέρες. Δ-υ-ε-ο-μ- μ-ν- π-ν-ε η-έ-ε-. ----------------------------- Δουλεύουμε μόνο πέντε ημέρες. 0
D-u------e---n----n-e---ér--. Douleúoume móno pénte ēméres. D-u-e-o-m- m-n- p-n-e ē-é-e-. ----------------------------- Douleúoume móno pénte ēméres.

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!