Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   kk Days of the week

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [тоғыз]

9 [toğız]

Days of the week

[Apta künderi]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
pirmdiena Дүй--н-і Д------- Д-й-е-б- -------- Дүйсенбі 0
Dü----bi D------- D-y-e-b- -------- Düysenbi
otrdiena Се---н-і С------- С-й-е-б- -------- Сейсенбі 0
Se-s---i S------- S-y-e-b- -------- Seysenbi
trešdiena Сәр--нбі С------- С-р-е-б- -------- Сәрсенбі 0
Särs---i S------- S-r-e-b- -------- Särsenbi
ceturtdiena Б-йсе-бі Б------- Б-й-е-б- -------- Бейсенбі 0
Be---nbi B------- B-y-e-b- -------- Beysenbi
piektdiena Ж--а Ж--- Ж-м- ---- Жұма 0
Juma J--- J-m- ---- Juma
sestdiena С-н-і С---- С-н-і ----- Сенбі 0
S---i S---- S-n-i ----- Senbi
svētdiena Ж-----бі Ж------- Ж-к-е-б- -------- Жексенбі 0
J-kse-bi J------- J-k-e-b- -------- Jeksenbi
nedēļa Ап-а А--- А-т- ---- Апта 0
Ap-a A--- A-t- ---- Apta
no pirmdienas līdz svētdienai Д--с---і------кс------ -е--н Д---------- ж--------- д---- Д-й-е-б-д-н ж-к-е-б-г- д-й-н ---------------------------- Дүйсенбіден жексенбіге дейін 0
D--s-n--den --k-e-b-g------n D---------- j--------- d---- D-y-e-b-d-n j-k-e-b-g- d-y-n ---------------------------- Düysenbiden jeksenbige deyin
Pirmā diena ir pirmdiena. Б----ші к-- --дү-с--б-. Б------ к-- – д-------- Б-р-н-і к-н – д-й-е-б-. ----------------------- Бірінші күн – дүйсенбі. 0
B-r--şi kün - --ys-nbi. B------ k-- – d-------- B-r-n-i k-n – d-y-e-b-. ----------------------- Birinşi kün – düysenbi.
Otrā diena ir otrdiena. Е--н-----н-– ---се-б-. Е----- к-- – с-------- Е-і-ш- к-н – с-й-е-б-. ---------------------- Екінші күн – сейсенбі. 0
E----i kü- – --ys--bi. E----- k-- – s-------- E-i-ş- k-n – s-y-e-b-. ---------------------- Ekinşi kün – seysenbi.
Trešā diena ir trešdiena. Үші-ші-----– с-рс-н--. Ү----- к-- – с-------- Ү-і-ш- к-н – с-р-е-б-. ---------------------- Үшінші күн – сәрсенбі. 0
Üş--şi--ün - s-r---bi. Ü----- k-- – s-------- Ü-i-ş- k-n – s-r-e-b-. ---------------------- Üşinşi kün – särsenbi.
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Тө-т-нші-------бе-с--бі. Т------- к-- – б-------- Т-р-і-ш- к-н – б-й-е-б-. ------------------------ Төртінші күн – бейсенбі. 0
Tör-in-i--ün --b-y---bi. T------- k-- – b-------- T-r-i-ş- k-n – b-y-e-b-. ------------------------ Törtinşi kün – beysenbi.
Piektā diena ir piektdiena. Бе---ші к-н - ж---. Б------ к-- – ж---- Б-с-н-і к-н – ж-м-. ------------------- Бесінші күн – жұма. 0
B-s-nş----- - --ma. B------ k-- – j---- B-s-n-i k-n – j-m-. ------------------- Besinşi kün – juma.
Sestā diena ir sestdiena. А-ты-шы кү--- се-бі. А------ к-- – с----- А-т-н-ы к-н – с-н-і- -------------------- Алтыншы күн – сенбі. 0
Altı--ı k-- – -----. A------ k-- – s----- A-t-n-ı k-n – s-n-i- -------------------- Altınşı kün – senbi.
Septītā diena ir svētdiena. Жеті-ш- күн-- ж-к--нб-. Ж------ к-- – ж-------- Ж-т-н-і к-н – ж-к-е-б-. ----------------------- Жетінші күн – жексенбі. 0
J-t--şi---n - j-k----i. J------ k-- – j-------- J-t-n-i k-n – j-k-e-b-. ----------------------- Jetinşi kün – jeksenbi.
Nedēļā ir septiņas dienas. Ап-------ті кү--б--. А----- ж--- к-- б--- А-т-д- ж-т- к-н б-р- -------------------- Аптада жеті күн бар. 0
Ap--d----t---ü- b-r. A----- j--- k-- b--- A-t-d- j-t- k-n b-r- -------------------- Aptada jeti kün bar.
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Біз---к--ес--ү- -ұ--с-іс--й--з. Б-- т-- б-- к-- ж---- і-------- Б-з т-к б-с к-н ж-м-с і-т-й-і-. ------------------------------- Біз тек бес күн жұмыс істейміз. 0
Bi- ----b-- -ün-j-m-- i---ym--. B-- t-- b-- k-- j---- i-------- B-z t-k b-s k-n j-m-s i-t-y-i-. ------------------------------- Biz tek bes kün jumıs isteymiz.

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!