Sarunvārdnīca

Palīgteikumi ar ka 2   »   Зависне реченице са да 2

92 [deviņdesmit divi]

Palīgteikumi ar ka 2

Palīgteikumi ar ka 2

92 [деведесет и два]

92 [devedeset i dva]

+

Зависне реченице са да 2

[Zavisne rečenice sa da 2]

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Mani kaitina tas, ka tu krāc. Љу-- м- ш-- х----. Љути ме што хрчеш. 0
Lj--- m- š-- h----. Ljuti me što hrčeš.
+
Mani kaitina tas, ka tu dzer tik daudz alus. Љу-- м- ш-- п---- т--- п--- п---. Љути ме што пијеш тако пуно пива. 0
Lj--- m- š-- p---- t--- p--- p---. Ljuti me što piješ tako puno piva.
+
Mani kaitina tas, ka tu nāc tik vēlu. Љу-- м- ш-- д------ т--- к----. Љути ме што долазиш тако касно. 0
Lj--- m- š-- d------ t--- k----. Ljuti me što dolaziš tako kasno.
+
     
Es domāju, ka viņam ir vajadzīgs ārsts. Ја в------ д- о- т---- л-----. Ја верујем да он треба лекара. 0
Ja v------ d- o- t---- l-----. Ja verujem da on treba lekara.
+
Es domāju, ka viņš ir slims. Ја в------ д- ј- о- б-------. Ја верујем да је он болестан. 0
Ja v------ d- j- o- b-------. Ja verujem da je on bolestan.
+
Es domāju, ka viņš tagad guļ. Ја в------ д- о- с--- с----. Ја верујем да он сада спава. 0
Ja v------ d- o- s--- s----. Ja verujem da on sada spava.
+
     
Mēs ceram, ka viņš apprecēs mūsu meitu. Ми с- н----- д- ћ- о- о------ н--- к-----. Ми се надамо да ће он оженити нашу кћерку. 0
Mi s- n----- d- c-- o- o------ n--- k------. Mi se nadamo da će on oženiti našu kćerku.
+
Mēs ceram, ka viņam ir daudz naudas. Ми с- н----- д- о- и-- м---- н----. Ми се надамо да он има много новца. 0
Mi s- n----- d- o- i-- m---- n----. Mi se nadamo da on ima mnogo novca.
+
Mēs ceram, ka viņš ir miljonārs. Ми с- н----- д- ј- о- м-------. Ми се надамо да је он милионер. 0
Mi s- n----- d- j- o- m-------. Mi se nadamo da je on milioner.
+
     
Es dzirdēju, ka tava sieva cieta negadījumā. Ја с-- ч-- / ч--- д- ј- т---- ж--- и---- н------. Ја сам чуо / чула да је твоја жена имала незгоду. 0
Ja s-- č-- / č--- d- j- t---- ž--- i---- n------. Ja sam čuo / čula da je tvoja žena imala nezgodu.
+
Es dzirdēju, ka viņa guļ slimnīcā. Ја с-- ч-- / ч--- д- о-- л--- у б------. Ја сам чуо / чула да она лежи у болници. 0
Ja s-- č-- / č--- d- o-- l--- u b------. Ja sam čuo / čula da ona leži u bolnici.
+
Es dzirdēju, ka tava mašīna ir pagalam. Ја с-- ч-- / ч--- д- ј- т--- а--- с---- п-------. Ја сам чуо / чула да је твој ауто скроз покварен. 0
Ja s-- č-- / č--- d- j- t--- a--- s---- p-------. Ja sam čuo / čula da je tvoj auto skroz pokvaren.
+
     
Es priecājos, ka Jūs atnācāt. Ра---- м- ш-- с-- д----. Радује ме што сте дошли. 0
Ra---- m- š-- s-- d----. Raduje me što ste došli.
+
Es priecājos, ka Jums ir interese. Ра---- м- ш-- с-- з-------------. Радује ме што сте заинтересовани. 0
Ra---- m- š-- s-- z-------------. Raduje me što ste zainteresovani.
+
Es priecājos, ka Jūs gribat pirkt māju. Ра---- м- д- х----- к----- к---. Радује ме да хоћете купити кућу. 0
Ra---- m- d- h------ k----- k----. Raduje me da hoćete kupiti kuću.
+
     
Es baidos, ka pēdējais autobuss jau ir projām. Бо--- с- д- ј- з---- а------ в-- о-----. Бојим се да је задњи аутобус већ отишао. 0
Bo--- s- d- j- z----- a------ v--- o-----. Bojim se da je zadnji autobus već otišao.
+
Es baidos, ka mums būs jāņem taksometrs. Бо--- с- д- м----- у---- т----. Бојим се да морамо узети такси. 0
Bo--- s- d- m----- u---- t----. Bojim se da moramo uzeti taksi.
+
Es baidos, ka man nav līdzi naudas. Бо--- с- д- н---- н---- с- с----. Бојим се да немам новца са собом. 0
Bo--- s- d- n---- n---- s- s----. Bojim se da nemam novca sa sobom.
+
     

No žestiem pie runas

Kad mēs runājam vai klausāmies, mūsu smadzenēm ir daudz kas jāpaveic. Tām ir jāapstrādā valodnieciskie signāli. Arī žesti un simboli pieder pie valodnieciskajiem signāliem. Tie parādījās jau pirms cilvēka runas. Dažus simbolus izmanto visās kultūrās. Citi ir jāapgūst. Nepietiek vien uz tiem paskatīties, lai tos izprastu. Žestus un simbolus apstrādā tāpat kā runu. Un tos apstrādā tajā pašā galvas smadzeņu rajonā. Jauna izpēte to ir pierādījusi. Pētnieki pārbaudīja dažus testa subjektus. Šiem testa subjektiem bija nepieciešams apskatīt dažādus video klipus. Kamēr tie skatījās klipus, tikai mērīta to smadzeņu darbība. Vienā grupā video klipi izpauda dažādas lietas. Tie izpaudās caur kustību, simboliem un runu. Otra testa grupa skatījās savādākus video klipus. Šiem klipiem nebija jēgas. Tajos nebija ne runas, ne žestu, arī simbolu nebija. Tiem nebija nozīmes. Mērījumos pētnieki varēja redzēt, kur un kas tika apstrādāts. Viņi varēja salīdzināt abu grupu testa subjektu smadzeņu darbības. Viss, kam bija nozīme, tika apstrādāti vienā un tajā pašā smadzeņu rajonā. Šī eksperimenta rezultāti ir ļoti interesanti. Tie parāda, kā mūsu smadzenes ir laika gaitā apguvušas valodu. Sākumā, cilvēks sazinājās ar žestiem. Vēlāk vīnš attīstīja valodu. Smadzenēm vajadzēja iemācīties apstrādāt runu tāpat kā žestus. Un, acīm redzot, vienkārši atjaunoja veco versiju…