Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar ka 1   »   sr Зависне реченице са да 1

91 [deviņdesmit viens]

Palīgteikumi ar ka 1

Palīgteikumi ar ka 1

91 [деведесет и један]

91 [devedeset i jedan]

Зависне реченице са да 1

[Zavisne rečenice sa da 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu serbu Spēlēt Vairāk
Rīt varbūt būs labāks laiks. В-ем-------ж-а -утр- --т---ољ-. Време ће можда сутра бити боље. В-е-е ћ- м-ж-а с-т-а б-т- б-љ-. ------------------------------- Време ће можда сутра бити боље. 0
Vr-m- ----mož-a-sutr- bit---o-je. Vreme c-e možda sutra biti bolje. V-e-e c-e m-ž-a s-t-a b-t- b-l-e- --------------------------------- Vreme će možda sutra biti bolje.
Kā Jūs to zināt? Одакл---н-т--то? Одакле знате то? О-а-л- з-а-е т-? ---------------- Одакле знате то? 0
O-akle--n--- -o? Odakle znate to? O-a-l- z-a-e t-? ---------------- Odakle znate to?
Es ceru, ka tas būs labāks. Ј- с--н-да- д- ћ- б------ље. Ја се надам да ће бити боље. Ј- с- н-д-м д- ћ- б-т- б-љ-. ---------------------------- Ја се надам да ће бити боље. 0
Ja -e-nadam-da će-b--i-bol-e. Ja se nadam da c-e biti bolje. J- s- n-d-m d- c-e b-t- b-l-e- ------------------------------ Ja se nadam da će biti bolje.
Viņš noteikti atnāks. Он--о-------с--- -игур-о. Он долази сасвим сигурно. О- д-л-з- с-с-и- с-г-р-о- ------------------------- Он долази сасвим сигурно. 0
O- dol--i-s-sv-m-si--rno. On dolazi sasvim sigurno. O- d-l-z- s-s-i- s-g-r-o- ------------------------- On dolazi sasvim sigurno.
Vai tas ir noteikti? Д---и ----о ---ур--? Да ли је то сигурно? Д- л- ј- т- с-г-р-о- -------------------- Да ли је то сигурно? 0
Da l- -e------g----? Da li je to sigurno? D- l- j- t- s-g-r-o- -------------------- Da li je to sigurno?
Es zinu, ka viņš atnāks. Зна---а--н--о----. Знам да он долази. З-а- д- о- д-л-з-. ------------------ Знам да он долази. 0
Znam-d- on d--azi. Znam da on dolazi. Z-a- d- o- d-l-z-. ------------------ Znam da on dolazi.
Viņš noteikti piezvanīs. О---е---г-----на----и. Он ће сигурно назвати. О- ћ- с-г-р-о н-з-а-и- ---------------------- Он ће сигурно назвати. 0
O--će --g-r-- n--v---. On c-e sigurno nazvati. O- c-e s-g-r-o n-z-a-i- ----------------------- On će sigurno nazvati.
Patiešām? Ст----о? Стварно? С-в-р-о- -------- Стварно? 0
St-a--o? Stvarno? S-v-r-o- -------- Stvarno?
Es domāju, ka viņš piezvanīs. Ј- ве---ем-да -е---зва--. Ја верујем да ће назвати. Ј- в-р-ј-м д- ћ- н-з-а-и- ------------------------- Ја верујем да ће назвати. 0
Ja ve---------c-----zvati. Ja verujem da c-e nazvati. J- v-r-j-m d- c-e n-z-a-i- -------------------------- Ja verujem da će nazvati.
Vīns noteikti ir vecs. Ви-- -е --г---о ст--о. Вино је сигурно старо. В-н- ј- с-г-р-о с-а-о- ---------------------- Вино је сигурно старо. 0
Vi-o -- ---ur-o --ar-. Vino je sigurno staro. V-n- j- s-g-r-o s-a-o- ---------------------- Vino je sigurno staro.
Vai jūs to droši zināt? З-а---ли то с---р--? Знате ли то сигурно? З-а-е л- т- с-г-р-о- -------------------- Знате ли то сигурно? 0
Z-ate -i -o s--ur-o? Znate li to sigurno? Z-a-e l- t- s-g-r-o- -------------------- Znate li to sigurno?
Es pieņemu, ka tas ir vecs. Ј- -р-т---тав--м--а-ј--ст---. Ја претпостављам да је старо. Ј- п-е-п-с-а-љ-м д- ј- с-а-о- ----------------------------- Ја претпостављам да је старо. 0
Ja-p---p-s--vlj---da--- st---. Ja pretpostavljam da je staro. J- p-e-p-s-a-l-a- d- j- s-a-o- ------------------------------ Ja pretpostavljam da je staro.
Mūsu vadītājs izskatās labi. Наш -е- доб-- -згл-да. Наш шеф добро изгледа. Н-ш ш-ф д-б-о и-г-е-а- ---------------------- Наш шеф добро изгледа. 0
Na- š------ro i---ed-. Naš šef dobro izgleda. N-š š-f d-b-o i-g-e-a- ---------------------- Naš šef dobro izgleda.
Jūs tā domājat? Смат-ате ли? Сматрате ли? С-а-р-т- л-? ------------ Сматрате ли? 0
Smatra-e --? Smatrate li? S-a-r-t- l-? ------------ Smatrate li?
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi. См-тр-м -а--ак --л- до-ро-изгл---. Сматрам да чак врло добро изгледа. С-а-р-м д- ч-к в-л- д-б-о и-г-е-а- ---------------------------------- Сматрам да чак врло добро изгледа. 0
Sma-r---d---ak v--- dob-- -z-le--. Smatram da čak vrlo dobro izgleda. S-a-r-m d- č-k v-l- d-b-o i-g-e-a- ---------------------------------- Smatram da čak vrlo dobro izgleda.
Vadītājam noteikti ir draudzene. Ше- с--ур-- -ма -е--ј-у. Шеф сигурно има девојку. Ш-ф с-г-р-о и-а д-в-ј-у- ------------------------ Шеф сигурно има девојку. 0
Še- s--u------- d-v--k-. Šef sigurno ima devojku. Š-f s-g-r-o i-a d-v-j-u- ------------------------ Šef sigurno ima devojku.
Jūs patiešām tā domājat? Вер--ет- л- ----рн-? Верујете ли стварно? В-р-ј-т- л- с-в-р-о- -------------------- Верујете ли стварно? 0
Veruj--- -i stva-no? Verujete li stvarno? V-r-j-t- l- s-v-r-o- -------------------- Verujete li stvarno?
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene. В----ј--мо--ћ- ------ де-о-ку. Врло је могуће да има девојку. В-л- ј- м-г-ћ- д- и-а д-в-ј-у- ------------------------------ Врло је могуће да има девојку. 0
V--- -e---g--́- -- i-a devo--u. Vrlo je moguc-e da ima devojku. V-l- j- m-g-c-e d- i-a d-v-j-u- ------------------------------- Vrlo je moguće da ima devojku.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Spāņu valoda

Spāņu valoda pieder pie pasaules valodām. Vairāk kā 380 miljoniem iedzīvotāju ta ir dzimtā valoda. Papildus, vairāki cilvēkiem tā ir otrā valoda. Tas to padara par vienu no nozīmīgākajām vaoldām uz Zemes. Tā ir arī pati izplatītākā valoda starp romāņu valodām. Spāniski runājošie dēvē savu valodu par español vai castellano . Pēc nosaukuma catellano var spriest par spāņu valodas izcelsmi. Ta attīstījās no dialekta, kurā runāja Kastīlijas apgabalā. Jau 16. gadsimtā lielākā daļa spāņu runāja castellano . Mūsdienās jēdzieni español and castellano tiek lietoti kā sinonīmi. Bet mūsdienās tiem var būt arī politiska dimensija. Spāņu valoda izplatījās ar iekarojumiem un kolonicāciju. Tāpat arī Rietumāfrikā un Filipīnās runā spāņu valodā. Bet lielākā daļa spāniski runājošo dzīvo Amerikā. Centrālajā un Dienvidamerikā dominē spāņu valoda. Kaut gan arī ASV spāniski runājošo skaits pieaug. Apmēram 50 miljoni ASV iedzīvotāju runā spāniski. Tas ir vairāk nekā pašā Spānijā! Spāņu valoda Amerikā ir atšķirīga no tās, ko runā Eiropā. Atšķirība galvenokārt atrodama leksikā un gramatikā. Amerikā, piemēram tiek izmantota savādāka pagātnes laika forma. Tapat arī leksikā var atrast vairākas atšķirības. Daži vārdi tiek izmantoti tikai Amerikā, daži- tikai Spānijā. Bet spāņu valoda arī Amerikā nav vienota. Pastāv dažādi Amerikas spāņu valodas veidi. Pēc angļu valodas spāņu valoda ir visvairāk iemācīta svešvaloda pasaulē Un to var apgūt salīdzinoši ātri. Ko Jūs vēl tur gaidiet? - ¡Vamos!