Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 1   »   kk Possessive pronouns 1

66 [sešdesmit seši]

Piederības vietniekvārdi 1

Piederības vietniekvārdi 1

66 [алпыс алты]

66 [alpıs altı]

Possessive pronouns 1

[Täweldik esimdigi 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kazahu Spēlēt Vairāk
es – mans ме- ---зім--ң м-- – ө------ м-н – ө-і-н-ң ------------- мен – өзімнің 0
men –--z---iñ m-- – ö------ m-n – ö-i-n-ñ ------------- men – özimniñ
Es nevaru atrast savu atslēgu. Мен ө- к-л-і-ді----а--лмай--------н. М-- ө- к------- т--- а---- ж-------- М-н ө- к-л-і-д- т-б- а-м-й ж-т-р-ы-. ------------------------------------ Мен өз кілтімді таба алмай жатырмын. 0
M-- öz ki--imd- ta-- ---a----tır---. M-- ö- k------- t--- a---- j-------- M-n ö- k-l-i-d- t-b- a-m-y j-t-r-ı-. ------------------------------------ Men öz kiltimdi taba almay jatırmın.
Es nevaru atrast savu braukšanas biļeti. Мен----ет-мд---аб--а---й-ж-тырмын. М-- б-------- т--- а---- ж-------- М-н б-л-т-м-і т-б- а-м-й ж-т-р-ы-. ---------------------------------- Мен билетімді таба алмай жатырмын. 0
Me-----eti-di-ta---a--a--jat--m-n. M-- b-------- t--- a---- j-------- M-n b-l-t-m-i t-b- a-m-y j-t-r-ı-. ---------------------------------- Men bïletimdi taba almay jatırmın.
tu – tavs с-- --ө-іңн-ң с-- – ө------ с-н – ө-і-н-ң ------------- сен – өзіңнің 0
s---– ----niñ s-- – ö------ s-n – ö-i-n-ñ ------------- sen – öziñniñ
Vai tu atradi savu atslēgu? Сен----к-лтің-і --птың---? С-- ө- к------- т----- б-- С-н ө- к-л-і-д- т-п-ы- б-? -------------------------- Сен өз кілтіңді таптың ба? 0
S-n--- ki-t-ñdi---pt---b-? S-- ö- k------- t----- b-- S-n ö- k-l-i-d- t-p-ı- b-? -------------------------- Sen öz kiltiñdi taptıñ ba?
Vai tu atradi savu braukšanas biļeti? С-н ---б----і-ді т-пты----? С-- ө- б-------- т----- б-- С-н ө- б-л-т-ң-і т-п-ы- б-? --------------------------- Сен өз билетіңді таптың ба? 0
Se--ö- -ïle--ñd---a-------? S-- ö- b-------- t----- b-- S-n ö- b-l-t-ñ-i t-p-ı- b-? --------------------------- Sen öz bïletiñdi taptıñ ba?
viņš – viņa ол – ---ң о- – о--- о- – о-ы- --------- ол – оның 0
o--– -n-ñ o- – o--- o- – o-ı- --------- ol – onıñ
Vai tu zini, kur ir viņa atslēga? Он-- ---т- қай-- -к--ін-б--ес---б-? О--- к---- қ---- е----- б------ б-- О-ы- к-л-і қ-й-а е-е-і- б-л-с-ң б-? ----------------------------------- Оның кілті қайда екенін білесің бе? 0
Onıñ -ilt- qa--a-e-en-n bi----- b-? O--- k---- q---- e----- b------ b-- O-ı- k-l-i q-y-a e-e-i- b-l-s-ñ b-? ----------------------------------- Onıñ kilti qayda ekenin bilesiñ be?
Vai tu zini, kur ir viņa braukšanas biļete? О-ы--биле-- қа----е--н-- б-ле----бе? О--- б----- қ---- е----- б------ б-- О-ы- б-л-т- қ-й-а е-е-і- б-л-с-ң б-? ------------------------------------ Оның билеті қайда екенін білесің бе? 0
O-ı------t- qayd- ek---n-bile----be? O--- b----- q---- e----- b------ b-- O-ı- b-l-t- q-y-a e-e-i- b-l-s-ñ b-? ------------------------------------ Onıñ bïleti qayda ekenin bilesiñ be?
viņa – viņas о--–----ң о- – о--- о- – о-ы- --------- ол – оның 0
ol-–-o--ñ o- – o--- o- – o-ı- --------- ol – onıñ
Viņai ir pazudusi nauda. Он-ң -қша-ы--оғ-лд-. О--- а----- ж------- О-ы- а-ш-с- ж-ғ-л-ы- -------------------- Оның ақшасы жоғалды. 0
On---a--ası ---ald-. O--- a----- j------- O-ı- a-ş-s- j-ğ-l-ı- -------------------- Onıñ aqşası joğaldı.
Un viņai vairs nav arī kredītkartes. Он-ң-несие----т--ы--а ж--. О--- н---- к------ д- ж--- О-ы- н-с-е к-р-а-ы д- ж-қ- -------------------------- Оның несие картасы да жоқ. 0
Onı-----ï---a-ta-ı d- jo-. O--- n---- k------ d- j--- O-ı- n-s-e k-r-a-ı d- j-q- -------------------------- Onıñ nesïe kartası da joq.
mēs – mūsu біз-- бі-д-ң б-- – б----- б-з – б-з-і- ------------ біз – біздің 0
b------iz--ñ b-- – b----- b-z – b-z-i- ------------ biz – bizdiñ
Mūsu vectētiņš ir slims. Бізд-- а----з-ау--ып -----. Б----- а----- а----- қ----- Б-з-і- а-а-ы- а-ы-ы- қ-л-ы- --------------------------- Біздің атамыз ауырып қалды. 0
B--diñ a--m----wırıp --ldı. B----- a----- a----- q----- B-z-i- a-a-ı- a-ı-ı- q-l-ı- --------------------------- Bizdiñ atamız awırıp qaldı.
Mūsu vecmāmiņa ir vesela. Б-зд-ң--жемі-д-ң-д-н- сау. Б----- ә-------- д--- с--- Б-з-і- ә-е-і-д-ң д-н- с-у- -------------------------- Біздің әжеміздің дені сау. 0
Bizd-- --e-iz----d--- sa-. B----- ä-------- d--- s--- B-z-i- ä-e-i-d-ñ d-n- s-w- -------------------------- Bizdiñ äjemizdiñ deni saw.
jūs – jūsu се- – --ндердің с-- – с-------- с-н – с-н-е-д-ң --------------- сен – сендердің 0
s-n-- ---der-iñ s-- – s-------- s-n – s-n-e-d-ñ --------------- sen – senderdiñ
Bērni, kur ir jūsu tētis? Б------,-с--дерд-ң --е---і- -а-да? Б------- с-------- ә------- қ----- Б-л-л-р- с-н-е-д-ң ә-е-е-і- қ-й-а- ---------------------------------- Балалар, сендердің әкелерің қайда? 0
B-la--r- sen-e---ñ äk-l--i- q-y-a? B------- s-------- ä------- q----- B-l-l-r- s-n-e-d-ñ ä-e-e-i- q-y-a- ---------------------------------- Balalar, senderdiñ äkeleriñ qayda?
Bērni, kur ir jūsu mamma? Балалар----нде--і---н-лар-ң-қ-йд-? Б------- с-------- а------- қ----- Б-л-л-р- с-н-е-д-ң а-а-а-ы- қ-й-а- ---------------------------------- Балалар, сендердің аналарың қайда? 0
Bal-l-r- -e-der-i----ala--- q-y--? B------- s-------- a------- q----- B-l-l-r- s-n-e-d-ñ a-a-a-ı- q-y-a- ---------------------------------- Balalar, senderdiñ analarıñ qayda?

Radošā valoda

Radošumam šodien ir nozīmīga loma. Katrs vēlas būt radošs. Jo radošus cilvēkus uzskata par inteliģentiem. Mūsu valodai arī vajadzētu būt radošai. Agrāk, cilvēki centās runāt cik pareizi vien iespējams. Mūsdienās cilvēks runā cik radoši vien iespējams. Piemēram, reklāma un jaunie mēdiji. Tie demonstrē, ka var spēlēties ar valodu. Pēdējos 50 gados radošuma nozīme ir ievērojami pieaugusi. Arī pētnieki ir nodarbināti ar šo fenomenu. Psihologi, pedagogi un filosofi peta radošuma procesu. Radošums tiek definēts, kā spēja radīt kaut ko jaunu. Tā radošs runātājs rada jaunas lingvistiskas formas. Tie var būt vārdi vai gramatiskās uzbūves. Pētot radošo valodu, valodnieki var noteikt, kā valoda mainas. Bet tagad visi izprot jaunos lingvistiskos elementus. Lai izprastu radošo valodu, nepieciešamas zināšanas. Jāzin, kā funkcione valoda. Un jābūt pazīstamam ar pasauli, kurā dzīvo runātājs. Tikai tad var izprast, ko tas vēlas pateikt. Piemēram, Pusaudžu žargons. Bērni un jaunieši vienmēr izgudro jaunus jēdzienus. Pieaugušie parasti nesaprot šos vārdus. Tagad izdotas grāmatas, kurās paskaidrots pusaudžu žargons. Bet tās pēc vienas paaudzes parasti ir novecojušas. Kaut arī, radošo valodu var apgūt. Trenneri piedāvā vairākus, tam paredzētus, kursus. Svarīgākais noteikums vienmēr ir: aktivizēt savu iekšējo balsi!