صبر-ک------ن--ا-م ت-ا--ش-د.
صبر کن تا من کارم تمام شود.
-ب- ک- ت- م- ک-ر- ت-ا- ش-د-
-----------------------------
صبر کن تا من کارم تمام شود. 0 sa-r---n -â man -âram -am-m-s----d.sabr kon tâ man kâram tamâm shavad.s-b- k-n t- m-n k-r-m t-m-m s-a-a-.-----------------------------------sabr kon tâ man kâram tamâm shavad.
قب--از ای-ک--سر م-ز-ب----ی،---- ---ت -ا -شو-.
قبل از اینکه سر میز بنشینی، دست هایت را بشوی.
-ب- ا- ا-ن-ه س- م-ز ب-ش-ن-، د-ت ه-ی- ر- ب-و-.-
-----------------------------------------------
قبل از اینکه سر میز بنشینی، دست هایت را بشوی. 0 p-sh-az ân-----re -i---en-shi-i, --st-h--a- r--b-s-uye.pish az ânke sare miz beneshini, dast-hâyat râ beshuye.p-s- a- â-k- s-r- m-z b-n-s-i-i- d-s---â-a- r- b-s-u-e--------------------------------------------------------pish az ânke sare miz beneshini, dast-hâyat râ beshuye.
Pli da lingvoj
Klaku sur flago!
Lavu viajn manojn altabliĝonte.
قبل از اینکه سر میز بنشینی، دست هایت را بشوی.
pish az ânke sare miz beneshini, dast-hâyat râ beshuye.
---به خ-ن----آ---
کی به خانه می-آیی؟
-ی ب- خ-ن- م--ی-؟-
--------------------
کی به خانه میآیی؟ 0 k-y----khân- -i-âye-?key be khâne mi-âyee?k-y b- k-â-e m---y-e----------------------key be khâne mi-âyee?
ب-ه- ب-د-ا--ا-ن-ه-کل-س----م-ش--
بله، بعد از اینکه کلاس تمام شد.
-ل-، ب-د ا- ا-ن-ه ک-ا- ت-ا- ش-.-
---------------------------------
بله، بعد از اینکه کلاس تمام شد. 0 b-----b-- ---in -- ---âse ---------- s--d.bale, bad az in ke kelâse dars tamâm shod.b-l-, b-d a- i- k- k-l-s- d-r- t-m-m s-o-.------------------------------------------bale, bad az in ke kelâse dars tamâm shod.
-ع--ا- --ن-ه -و -م-د) ----ف---د-د----نتو-------ر-کن--
بعد از اینکه او (مرد) تصادف کرد دیگر نتوانست کار کند.
-ع- ا- ا-ن-ه ا- (-ر-) ت-ا-ف ک-د د-گ- ن-و-ن-ت ک-ر ک-د-
-------------------------------------------------------
بعد از اینکه او (مرد) تصادف کرد دیگر نتوانست کار کند. 0 bad--------e ---t--â-o--k--- -i-a- -a-----est--âr-ko-a-.bad az in ke oo tasâdof kard digar natavânest kâr konad.b-d a- i- k- o- t-s-d-f k-r- d-g-r n-t-v-n-s- k-r k-n-d---------------------------------------------------------bad az in ke oo tasâdof kard digar natavânest kâr konad.
Pli da lingvoj
Klaku sur flago!
Havinte akcidenton, li ne plu povis labori.
بعد از اینکه او (مرد) تصادف کرد دیگر نتوانست کار کند.
bad az in ke oo tasâdof kard digar natavânest kâr konad.
После несчастного случая он больше не мог работать.
Perdinte sian laboron, li veturis al Usono.
-ع- -ز ---که--- (م-د) -ا-ش ر- ا--د---دا- به آم-یکا-رفت.
بعد از اینکه او (مرد) کارش را از دست داد به آمریکا رفت.
-ع- ا- ا-ن-ه ا- (-ر-) ک-ر- ر- ا- د-ت د-د ب- آ-ر-ک- ر-ت-
---------------------------------------------------------
بعد از اینکه او (مرد) کارش را از دست داد به آمریکا رفت. 0 b-- ----n k---o kâ-a-- -â--z -ast---d--- -mrikâ--a--.bad az in ke oo kârash râ az dast dâd be âmrikâ raft.b-d a- i- k- o- k-r-s- r- a- d-s- d-d b- â-r-k- r-f-.-----------------------------------------------------bad az in ke oo kârash râ az dast dâd be âmrikâ raft.
Pli da lingvoj
Klaku sur flago!
Perdinte sian laboron, li veturis al Usono.
بعد از اینکه او (مرد) کارش را از دست داد به آمریکا رفت.
bad az in ke oo kârash râ az dast dâd be âmrikâ raft.
После того, как он потерял работу, он поехал в Америку.
Veturinte al Usono, li riĉiĝis.
--- -- -ین-ه -- -م--)-به--م--ک---فت----ت--د---.
بعد از اینکه او (مرد) به آمریکا رفت ثروتمند شد.
-ع- ا- ا-ن-ه ا- (-ر-) ب- آ-ر-ک- ر-ت ث-و-م-د ش-.-
-------------------------------------------------
بعد از اینکه او (مرد) به آمریکا رفت ثروتمند شد. 0 b-- a---n-k---o be âmri-â-raft ------ma-d-sh--.bad az in ke oo be âmrikâ raft servatmand shod.b-d a- i- k- o- b- â-r-k- r-f- s-r-a-m-n- s-o-.-----------------------------------------------bad az in ke oo be âmrikâ raft servatmand shod.
Hodiaŭ la fremdaj lingvoj pli kaj pli graviĝas.
Multaj homoj lernas fremdan lingvon.
Sed ekzistas multaj interesaj lingvoj en la mondo.
Iuj homoj tial lernas plurajn lingvojn samtempe.
Kiam infanoj dulingve kreskas, tio ĝenerale ne estas problemo.
Ilia cerbo aŭtomate lernas ambaŭ lingvojn.
Ili maljuniĝante scias, kio apartenas al kiu lingvo.
La dulingvuloj konas la tipajn karakterizaĵojn de ambaŭ lingvoj.
Malsamas por la plenkreskuloj.
Ili ne tiom facile povas lerni du lingvojn paralele.
Kiu samtempe lernas du lingvojn, tiu atentu kelkajn regulojn.
Gravas unue kompari inter si ambaŭ lingvojn.
La samfamiliaj lingvoj ofte tre similas.
Tio povas konduki al konfuzoj.
Tial sencohavas precize analizi ambaŭ lingvojn.
Oni ekzemple povas skribi liston.
Oni tie enskribas la komunaĵojn kaj la diferencojn.
Tiele, la cerbo devas intense okupiĝi pri ambaŭ lingvoj.
Ĝi pli bone memorigas la apartaĵojn de ambaŭ lingvoj.
Oni ankaŭ devus elekti kolorojn kaj dosierujojn polingve.
Tio helpas klare distingi inter la lingvoj.
Malsamas kiam oni lernas malsimilajn lingvojn.
Inter malsamegaj lingvoj oni ne riskas konfuzi.
Oni tiukaze riskas kompari la lingvojn inter si!
Sed pli bone estus kompari la lingvojn kun la gepatra lingvo.
Kiam la cerbo ekkomprenas la kontraston, ĝi pli efike lernas.
Gravas ankaŭ ke ambaŭ lingvoj egalintense lerniĝu.
Sed teorie ne gravas por la cerbo kiom da lingvoj ĝi lernas…